ĪSUMĀ:
- Pensionāre Gaļina veiksmīgi nokārtoja valodas pārbaudi, jo gatavojās ar digitāliem materiāliem, privātskolotāju un grupu kursiem;
- Viņai plānos ir arī Latvijas pilsonības iegūšana, lai pretotos Krievijas agresijai;
- Vladimirs visu dzīvi ir dzīvojis dažādās Latvijas pilsētās, taču valodu nav spējis iemācīties;
- Vīrietis uzskata, ka skolā nepienācīgi pasniedza latviešu valodu, tāpat arī darba kolēģi ērtības labad komunicējuši krieviski;
- Abi pensionāri obligāto valodas pārbaudi uzskata par bezjēdzīgu tieši pensionāriem, – ja valodu neiemācījās pa desmitiem gadu, to neizdarīs pāris mēnešu laikā.
Gaļinas pieredze: dažādas pieejas katrai valodas prasmei
Gaļina Daugavpilī dzīvo no 1975. gada. Viņa ir dzimusi un augusi Krievijā, taču darba norīkojumā pārvākusies uz dzīvi Daugavpilī.
"Esmu celtniecības inženiere. Toreiz tas bija diezgan bieži, ka pa visu vecās Padomju Savienības teritoriju izsūtīja jaunos speciālistus. Paši saprotiet, ka padomju laikā latviešu valodu izmantoja reti. Pirmo laiku es vispār to neizmantoju, pat darbā ne. Tad, kad Latvija atguva neatkarību un parādījās nepieciešamība pēc valodas zināšanām, es sāku to apgūt, bet tikai tādā līmenī, cik to pieprasīja darbs," pastāstīja pensionāre.
Kopumā laika periodā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā līdz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā par obligāto valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem 2022. gadā, Gaļina bija apmeklējusi vairākus valodas kursus, tie varētu būt apmēram trīs. Valodas kursi tika apmeklēti periodiski, ar garākām pauzēm pēc nepieciešamībās, piemēram, profesijas vajadzībām.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
Valdība rosināja un Saeima steidzamā kārtā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav kārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem.
Tikmēr iedzīvotāji protestē par ieceri pagarināt latviešu valodas eksāmena kārtošanas termiņu Krievijas pilsoņiem.
Uz 1. septembri vairāk nekā 25 tūkstošiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem ir beigušās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Statusa atjaunošanai pieteikušies vai plāno pieteikties aptuveni 19 tūkstoši cilvēku. Savukārt nedaudz vairāk par 800 cilvēku ir pieteikušies termiņuzturēšanās atļaujai. PMLP aicinājumu pamest Latviju varētu saņemt ap 4500 Krievijas pilsoņu / Raksts (lsm.lv)
Portālā “Manabalss.lv” tiek vākti paraksti par obligātās latviešu valodas prasmes pārbaudes vecuma sliekšņa samazināšanu līdz 65 gadiem.
Tāpat medijos ir aktualizējušās diskusijas par to, vai Krievijas pilsoņiem ar kustību traucējumiem būtu jākārto obligātā valsts valodas pārbaude
Šobrīd pensionāre vēl turpina nedaudz strādāt. "Ļoti daudz strādāju ar dokumentiem, kas, protams, ir valsts valodā. Profesijas vajadzībām es protu valodu, kā arī pati māku uzrakstīt nepieciešamos dokumentus, iesniegumus un tamlīdzīgi. Man zināšanu šajā jomā pietiek. Tomēr sadzīviskās tēmās es valodu joprojām neizmantoju," skaidroja Gaļina.
Kad tika pieņemts likums, sieviete jutās satraukta par savu valodas līmeni, tādēļ, saprotot prasību nopietnību, sāka cītīgi mācīties. Valoda tika apgūta aptuveni pusgada garumā. Lai iemācītos valodu pēc iespējas labāk, pielietojot to klausīšanās, runāšanas, rakstīšanas un lasīšanas formās, sieviete izmantoja dažādās pieejas – interneta materiāli pašmācības ceļā, latviešu raidījumu skatīšanās, nodarbības ar privātskolotāju un valodas kursi.
"Sākumā es atradu internetā bezmaksas interaktīvās nodarbības, kuras veido Ļena Tarlecka. Katru dienu mācījos piedāvātās nodarbības. Man ļoti patika, ka kursā valoda tiek mācīta no nulles. Nolēmu, ka es mācīšos pakāpeniski, kaut arī daudz ko zināju un vārdu krājums arī nebija mazs. Papildus centos arī televizorā klausīties latviešu kanālus. Agrāk es to darīju ļoti reti, taču sapratu, ka tas ir jādara, lai spētu saprast runu. Godīgi sakot, man tas bija viens no grūtākajiem pārbaudījumiem. Rakstiski es saprotu pietiekami labi, bet klausīties – to gan varētu labāk. Ja runā lēni, tad saprotu daudz labāk. Vēlāk apmeklēju arī privātstundas ar pedagogu. Viņa ļoti daudz uzdeva mājasdarbus saistībā ar gramatiku, rakstīšanu. Mutiski runājām ļoti maz, par valodas mācīšanās ceļu stāstīja Gaļina.
Vēlāk viņa internetā ieraudzījusi, ka piedāvā bezmaksas kursus nodarbinātiem vecāka gada gājuma cilvēkiem. Pieteicās caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un viņu apstiprināja. "Daudzi Daugavpilī runā, ka valodas kursi vispār nav pieejami. Tādi kursi ir, bet to ir maz. Tie ir domāti dažādām vecuma grupām, šī bija tieši strādājošajiem. Kursi man ļoti patika, jo ļoti daudz runājām, veidojām diskusijas. Tieši runāšana ļoti palīdzēja. Grupiņā bija tikai astoņi cilvēki. Bija individuālāka pieeja, līdz ar to katram bija iespēja izteikties," atklāja sieviete.
Pēc pusgada valodas apguves, Gaļina eksāmenā jutās ļoti pārliecināta un labi sagatavojusies. Viņai eksāmens šķita ļoti viegls.
"Rezultāts bija ļoti labs. Kopumā esmu ļoti apmierināta. Runāšanas, lasīšanas un klausīšanās daļās bija 100%, bet rakstiskajā uzdevumā bija kļūdiņas. Pēc eksāmena biju ļoti laimīga," pieredzē dalījās seniore.
Gaļina arī norāda, ka nākamais līmenis, iespējams, varētu būt Latvijas pilsonības iegūšana, bet tam atkal nāktos smagi gatavoties, jo tur valodas eksāmenā tiek pieprasīts daudz augstāks līmenis – C2. Jānorāda, ka arī intervija ar LSM.lv Gaļinai notiek krieviski, jo tā varēja brīvāk atbildēt uz jautājumiem.
"Par to biju aizdomājusies jau agrāk, kad sākās karš Ukrainā. Sāku ļoti uztraukties, protams, arī negatīvi attiecos pret visu, kas notiek. It kā lai pretotos tam, parādījās doma par pilsonības maiņu. Bet tas ir ļoti laikietilpīgs process un sagatavošanās līmenim jābūt krietni augstākam. Ir jāturpina apgūt latviešu valodu, lai nākotnē es to varētu izdarīt," skaidro daugavpiliete Gaļina.
Vladimira pieredze: klupšanas akmens - rakstīšana
Vladimirs visu dzīvi ir nodzīvojis Latvijā, bet ne vien Daugavpilī. Dzīves ceļi vīrieti ir veduši uz Valmieru, divu gadu armiju Padomju Savienībā, Liepāju, Rīgu un pēcāk tikai Daugavpilī, kur vīrietis palika dzīvot.
"Padomju laikā ļoti maz manā apkārtnē runāja latviski. Kad strādāju Rīgā, vairāk runāju latviski, jo bija kolēģi latvieši. Klausījos, mēģināju piefiksēt vārdus, pats iesaistīties sarunās. Viņus ne pārāk apmierināja manas runāšanas spējas, tādēļ viņi automātiski pārgāja uz krievu valodu, runājot ar mani. Pārvācoties uz Daugavpili, es jau vispār vairs nedzirdēju latviešu valodu," saskarsmi ar valodu atcerējās Vladimirs.
Vīrietis norādīja, ka mācījies vidusskolā Rīgā, kur valoda vispār netika apgūta pienācīgā līmenī. Vēlāk darba gaitās, lai atvieglotu saziņu, sarunas notika krievu valodā.
"Kad mācījos Rīgā skolā, es sapratu, ka latviešu valodas pasniegšana bija šausmīga! Latviešu valodu mums mācīja bioloģijas skolotājs, kurš ļoti vieglprātīgi attiecās pret darba pienākumiem, ļāva špikot, maz runāja. Nebija pietiekamas uzmanības valodai. Darbā latviešiem sagādāja grūtības saziņa ar mani, jo darba ritmā neatlika laika tam, lai censtos man kaut ko paskaidrot latviski, kaut gan man tas vienmēr patika, ka kāds varēja palabot mani vai pateikt kādu frāzi, kā pareizi jāsaka. Tad viņi pārgāja uz to valodu, kas bija pieejamāka man un viņiem," skaidro vīrietis.
Pieredze ikdienas dzīvē nav ļāvusi Vladimiram apgūt tādu valodas līmeni, kā viņš patiesi vēlētos. Piesakoties obligātajai valodas pārbaudei, vīrietis gatavojies trīs ar pusi mēnešus. Sagatavotība bijusi laba, bet jau pirms eksāmena Vladimirs apzinājās savu lielāko klupšanas akmeni.
"Internetā ir pieejami izglītojoši kursi. Gāju tiem cauri šos trīs ar pusi mēnešus un devos uz eksāmenu. Uztraukuma nebija, jo es zināju, ka es visu spēšu nolikt, izņemot rakstīšanas daļu. Tā arī bija. Klausīšanās daļā man bija 93%, lasīšanā 64%, runāšanā 93% un rakstīšanā 40%," par rezultātiem stāstīja Vladimirs.
Lai sekmīgi nokārtotu obligāto valodas pārbaudi, eksaminējamajam katrā valodas prasmes daļā ir jāiegūst ne mazāk kā 60% no maksimālā punktu skaita, liecina informācija Valsts izglītības satura centra mājaslapā.
Pēc neveiksmīgā mēģinājuma Vladimirs nedomā apstāties, bet jau ir pieteicies atkārtotam eksāmenam. Konkrēts eksāmena datums vēl nav zināms, jo tas tiks paziņots laika posmā līdz 30. novembrim.
"Es jau zinu, ka man atkal būs grūtības ar rakstīšanas daļu, bet es tāpat iešu. Lai jau ir tas rezultāts tāds, kāds tas būs. Man rada problēmas garumzīmes. Godīgi sakot, pat ne visi latvieši spēj pareizi salikt garumzīmes. Tas viss ir atkarīgs no cilvēka spējām – cik gramatiski pareizs viņš ir," domās dalījās seniors.
Viņš arī atzina, ka vairs neplāno īpaši gatavoties eksāmenam vai apmeklēt kādus specializētus kursus. Vīrietis apzinās, ka ir jātrenē rakstīšanas prasme, bet, viņaprāt, cilvēkiem viņa vecumā vairs nav vajadzības rakstīt, tāpēc praktizēšanās iespēju viņam īpaši neesot. Jāpiemin gan arī, ka interviju LSM.lv Vladimirs sniedza krievu valodā, jo tā viņam bija vieglāk izteikties.
"Cilvēki manā vecumā vairs neraksta – pat nekādus iesniegumus. Nav tās praktiskās trenēšanās. Mūsdienās viss notiek datorā ar pāris klikšķiem," sacīja daugavpilietis Vladimirs.
Valodu nevar iemācīties dažos mēnešos
Abi LSM.lv uzrunātie seniori atzīst, ka pret valsti, pieņemot Imigrācijas likuma grozījumus, attiecas visai negatīvi, kaut arī viņi nav tie sliktākie piemēri – abi ir gatavojušies un pieteikušies eksāmenam.
"Uzskatu šo prasību par bezjēdzīgu. Tas skar cilvēkus, kuri ir ļoti veci un kuri vispār nezina valodu. Mans gadījums ir izņēmums, jo uz to brīdi man jau bija kaut kādas pamata zināšanas, vajadzēja tikai atkārtot, bet apkārt ir ļoti daudz vecāka gada gājuma cilvēku, kuriem zināšanu pilnībā nav. Šādiem cilvēkiem iemācīties ir ļoti, ļoti grūti. Teiktu, pat nereāli," tā uzskatīja 70 gadus vecā Gaļina.
Viņa norāda, ka šāda prasība būtu atbilstoša jaunāka gada gājuma cilvēkiem, kuri būtu spējīgi iemācīties valodu.
Senioriem, kas valodu nav spējuši iemācīties, desmitiem gadu dzīvojot krievvalodīgā vidē – viņi to nespēs iemācīties pāris mēnešu laikā, kad vecums ietekmē ne tikai atmiņu, bet arī darba un uztveres spējas kopumā.
"Šai prasībai būtu jābūt pret jaunāka gada gājuma cilvēkiem. Man ir ļoti daudz paziņu un radu, kurus arī ir skāris viss šis. Es redzu, ka viņi ļoti uztraucas, daži pat nolaiž rokas, jo neredz jēgu cīnīties. Iemācīties pāris mēnešu laikā valodu ir nereāli! Man arī ir vecums, bet man darbā ir jāstrādā ar galvu, tādēļ smadzenes vēl kaut cik darbojas, tāpēc manu gadījumu var uzskatīt kā diezgan veiksmīgu. Tie pensionāri, kas jau gadiem ir iesēdējušies mājās, viņiem tas tiešām ir nereāli. Vēl arī tas, ka ne visiem ir arī tās datorprasmes," sacīja pensionāre Gaļina.
Arī Vladimirs ir neapmierināts ar valsts prasību: "Kā var piespiest cilvēkam runāt valsts valodā, ja es pārnāku mājup, un ar mani tāpat visi runā krieviski. Komunikācijas apjoms latviešu valodā sadzīvē ir minimāls. Es domāju, ka tā vienkārši ir mākslīgu problēmu radīšana."
Turklāt viņš piemetina, ka vaina aktuālajā problēmā ir arī pašiem iedzīvotājiem, kas laika gaitā nav likuši valodu kā prioritāti, bet centušies vairāk pārslēgties uz krievu valodu.
"Tas viss ir atkarīgs no attieksmes pret valodu. Ja agrāk latviešu valodā runātu vairāk, mācītu labāk un uztvertu svarīgāk [valodu], tad šādu problēmu nebūtu. Lietuvā un Igaunijā arī vienmēr ir bijuši daudz krievvalodīgo, bet tur šādu problēmu nav. Latvijā kaut kā vairāk iesakņojās krievu valoda, jo pašiem latviešiem tā bija ērtāk runāt," norādīja vīrietis.
Jauniegūtās zināšanas izzūd
Daugavpiliete Gaļina norāda, ka šīs problēmas ir izteiktas tieši Daugavpils vidū, kur jau gadu gadiem dominē krievvalodīgā vide. Vienlaikus sieviete norāda, ka pēdējo gadu laikā tomēr var just, ka pilsētā "ienāk" latviskums.
"Tagad arī jūtu to, ka pilsētā aizvien vairāk ienāk latviskums, īpaši jauniešu vidū. Esmu ļoti daudz dzirdējusi stāstu par to, kā te bija padomju gados, ka skolās vispār nemācīja latviešu valodu, līdz ar to tie bērni tā arī izauga, nezinādami valodu. Kaut es arī nokārtoju eksāmenu, es tāpat turpinu dzīvot krieviskā vidē. Man nav neviena, ar ko runāt latviski, jo viss paziņu loks ir tikai krievvalodīgie. Es jūtu, ka manas jauniegūtās zināšanas pamazām sāk izzust, jo man nav, kur tās pielietot. Tas ir bēdīgi patiesībā," atzina Gaļina.
Sieviete ar savu piemēru vēlas katram parādīt to, ka valoda ir pastāvīgi jāmācās. Svarīgi ir arī sevi pozicionēt pozitīvi, tad arī zināšanas nāks vieglāk.
"Katram ir individuāla situācija, bet obligāti ir jāmācās. Jāiet kursos, tāpat internetā ir ļoti daudz bezmaksas materiālu. Ir jāmāk sevi pozitīvi nostādīt, tad arī zināšanas būs uztvert vieglāk. Ir jāsaprot, ka valoda ir vajadzīga, jo tagad jau tā ir visur. Valoda ir jāpieņem, nevis jāatgrūž," skaidroja daugavpiliete Gaļina.
