Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt pašvaldības organizētos kursus. Kursi pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus.
Katru gadu pieprasījums pēc šiem kursiem esot diezgan liels. Zināma ažiotāža esot pirmajās dienās, kad nupat izsludināta pieteikšanās, bet vēlāk interesentu pieplūdums samazinās. Kursi pirmajam pusgadam parasti tiekot nokomplektēti divu trīs dienu laikā, pastāstīja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra integrācijas speciāliste Irina Vasiļjeva.
"Lai dzīvotu Latvijā, jāzina latviešu valoda. Protams, valoda ir nepieciešama, lai arī orientētos vietējā sabiedrībā, ja mēs runājam par jauniebraucējiem, kuri nesen atbraukuši un kuri grib saprast kas un kā. Viņiem vajadzīgas šīs zināšanas. Ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri jau ilgāku laiku šeit dzīvojuši, šī valoda ir nepieciešama arī darbam un labākam darbam," sacīja Vasiļjeva.
Kursi notiek gan klātienē, gan attālināti – atkarībā no iedzīvotāju pieprasījuma. Pērn aptuveni puse no grupām mācījās attālināti. Sākotnēji cilvēki piesakās, un tad notiek viņu testēšana, pārbaudot latviešu valodas sākuma zināšanu līmeni, un tad ir jāaizpilda pieteikuma forma. Līdz ar to grupas, kur katrā ir aptuveni 15 cilvēki, tiek veidota gan pēc iespējām, gan vajadzībām.
Valodu var apgūt A2, A1, B2 un B1 līmenī, un kursi notiek aptuveni divus līdz trīs mēnešus.
Pieteikšanās varētu būt diezgan saspringta, jo, kas pirmais piesakās, tas arī pirmais tiek testēts un pieņemts. Arī vietu skaits ir ierobežots – 760 vietas.
Cilvēki, kuriem neizdodas pieteikties pirmajā pusgadā, var to darīt nākamajā pusgadā, kad kursi atsāksies ap vasaras vidu vai rudeni.
Kā pastāstīja Vasiļjeva no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, ir cilvēki, kas mēdz atteikties no dalības kursos, taču viņu skaits esot pavisam neliels, jo lielākoties cilvēki šos kursus vēlas apmeklēt.
"Ukraiņu šajos Rīgas pašvaldības kursos ir ļoti maz. Šeit mācās vai nu iedzīvotāji, kuri nesen atbraukuši no dažādām Eiropas valstīm, vai nu vietējie iedzīvotāji, kuriem nepieciešams atsvaidzināt savas zināšanas. Šoreiz arī ir grūti pateikt, kas šogad būs mērķgrupa, jo tā ir ļoti dažāda. Protams, tie nav skolēni. Tie ir strādājošie cilvēki, kuriem ir interese apgūt latviešu valodu vai kuriem ir interese uzlabot savas zināšanas," pastāstīja Vasiļjeva.
Kursu apmeklētāji saņem arī psiholoģisko atbalstu. Reizēm viņi nejūtas droši par savām prasmēm runāt citā valodā, taču mācību grupā mazinās psiholoģiskā barjera un izveidojas droša vide, lai cilvēki sāktu valodā runāt.
Pabeidzot šos kursus, cilvēki iegūst apliecinājumu, ka kursi ir apmeklēti konkrētu stundu skaitu. Kursu mērķis nav sagatavot valsts valodas eksāmenam, bet gan vienkārši uzlabot gan sarunvalodu, gan rakstītprasmi un palīdzēt justies droši, komunicējot latviešu valodā.
Šie gan nav vienīgie kursi, kur latviešu valodu var mācīties.
Ukrainas bēgļu centra vadītājs Pēteris Grūbe pastāstīja, ka uz Latviju atbraukušajiem ukraiņiem ir daudz un dažādas iespējas apgūt latviešu valodu. Kursus rīko gan Ukrainas bēgļu centrs, gan Sabiedrības integrācijas fonds, gan arī citas iestādes, kur lielākoties valodas apguve esot bezmaksas, līdz ar to iespējas krietni lielākas nekā trešo valstu pilsoņiem.
Protams, arī šiem Rīgas pašvaldības finansētajiem latviešu valodas apguves kursiem ukraiņi drīkst pieteikties.
"Pieprasījums ir diezgan labs, mēs janvāra sākumā Ukrainas bēgļu centrā organizējām trīs grupas. Pāris nedēļu laikā mēs tās arī savācām, bet tās nav pēdējās, pēc pāris nedēļām būs jauns uzsaukums uz jaunām grupām. Interese par mācībām ir. Lielākoties tie ir strādājoši cilvēki, tie ir cilvēki, kas saprot, ka ļoti ilgi, iespējams, arī ukraiņi nebūs šī atlaide, ka viņi varēs strādāt bez latviešu valodas zināšanām. Tie ir augstākas kvalifikācijas profesionāļi, piemēram, mediķi, kuriem pilnīgi noteikti ir vajadzīga B1, B2 kategorija, un tad ir, protams, arī jaunieši, skolēni, bērni," sacīja Grūbe.
Ukraiņu bēgļu centra vadītājs arī novērojis, ka ukraiņi, kas pabeidz latviešu valodas kursus centrā, mērķtiecīgi dodas kārtot valsts eksāmenu, jo vēlme apgūt latviešu valodu un iegūt arī oficiālu apliecinājumu, esot liela.
Runājot par pieredzi valodas kursos, ukrainiete Valērija atzina, ka latviešu valoda neesot tik grūta kā sākotnēji varētu šķist, sākumā esot vien grūtības pie valodas pierast, taču vēlāk jau kļūstot vienkāršāk. "Nu lūk, un tālāk es nezinu, kā jums atbildēt, kāpēc man patīk Rīga, jo tālāk man galvā ir tādi vārdi, ko es latviešu valodā nezinu. Grūti man ir jums atbildēt, bet atnāciet pie manis pēc pusgada, un tad mēs parunāsim latviski," sacīja Valērija.
Jau vairāk nekā gadu Valērija strādā Vecrīgā, kafejnīcā ar nosaukumu "Borščs – garšīgi pie ukrainietēm". Latviešu valodu gribējusi iemācīties jau sen, taču kursi esot notikuši kafejnīcas darba laikā, tāpēc neesot varējusi tos apmeklēt. Tagad, kā stāsta Valērija, kursi atnākuši pie viņas un notiek telpās, kas atrodas blakus kafejnīcai.
"Man ir vajadzīga latviešu valoda, jo, neraugoties uz to, ka kafejnīcā visi saprot un var runāt krieviski, tad tomēr, ziniet, dzīvojot citā valstī, tevi apkārtējie saprot, bet tu no tā visa dzīvo izolēti. Piemēram, es nevaru skatīties ziņas – redzu aktuālu tēmu, kas man varētu interesēt, bet es nesaprotu neko, ko tur saka. Tas ļoti kaitina, tu dzīvo it kā pats ar sevi, tāpēc sarunājies tikai ar savējiem vai arī cilvēkiem, kurus satiec darbā. Un tas tevi ļoti ierobežo, un tas man ļoti nepatīk.
Jā, es gribu iemācīties latviešu valodu, lai varētu pielāgoties, kamēr šeit esam," sacīja Valērija.
