Līderu un nosaukuma izmaiņas, skandāli izglītībā un realizēta ostu reforma. Kas jāzina par «Konservatīvajiem»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Partijām, kas pirmo reizi iekļuvušas parlamentā, nākamās vēlēšanas parasti ir liels pārbaudījums. Tās deputātus un ministrus iespējams vērtēt pēc viņu darbiem, nevis solījumiem. "Konservatīvajiem", kas ar tādu nosaukumu no Jaunās konservatīvās partijas pārtapa vien šopavasar, papildus šim ir arī kāds cits izaicinājums – partija mūžībā pavadījusi vienu no savām līderēm. Savukārt nosaukuma maiņu "Konservatīvie" argumentē ar to, ka pirms astoņiem gadiem dibinātais politiskais spēks vairs neesot jaunu aktīvistu organizācija.

Līderu un nosaukuma izmaiņas, skandāli izglītībā un realizēta ostu reformu. Kas jāzina par „Konservatīvajiem”
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

Vilcēju trijotne

12. Saeimas vēlēšanās tolaik Jaunā konservatīvā partija nesavāca pat 1% balsu. Situācija strauji mainījās, kad tā brīža Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pazemināja amatā savu vietnieci Jutu Strīķi, kuru arī vairākkārt nesekmīgi centās atlaist. Strīķe pievērsās politikai un palīdzēja Jaunajai konservatīvai partijai (JKP) iegūt deviņas deputātu vietas Rīgas domē.

Tā brīža mēra saskaņieša Nila Ušakova saimniekošanu galvaspilsētā konservatīvie kritizēja, skaļi norādot uz pašvaldībā iedibināto dāsni algoto konsultantu sistēmu un neizsekojamiem iepirkumiem.

Gadu vēlāk teju visi JKP domnieki ar līderu trijotni – Jāni Bordānu, Jutu Strīķi un ar vēl vienu korupcijas apkarotāju Juri Jurašu – priekšgalā par principiālu uzstādīja oligarha Aivara Lemberga un Zaļo un Zemnieku savienības atstumšanu no varas un ieguva 16 deputātu vietas Saeimā. Tomēr Bordāns kā pirmais prezidenta uzrunātais premjera amata kandidāts neprata saliedēt pārējos spēkus.

Ar trešo piegājienu koalīciju izveidoja, un JKP veidoja valdības kodolu, Zaļo un Zemnieku savienību atstājot opozīcijā. "Bez mums nebūtu cienījama Latvijas Valsts prezidenta, pirmās valdības bez tiešas oligarhu ietekmes. Bez mums mēs visi iekristu pelēkajā zonā," tā partijas panākumus vēlāk raksturoja Juta Strīķe.

Iespējams, tieši šo sarkano līniju pret "zaļzemniekiem" dēļ Krišjāņa Kariņa valdībai īstu alternatīvu nebija, tā nostrādājusi pilnu vēlēšanu ciklu.

Kartona Jurašs

"Konservatīvajiem" šie četri gadi nebija viegli. Pirms diviem ar pusi gadiem smagas slimības dēļ Juta Strīķe devās viņsaulē, un JKP frakcijas vadību pārņēma Juris Jurašs.

Daudz pamanāmāks par viņu gan bija Saeimas sēžu zālē redzamais kartona Jurašs. Šo figūru frakcijas biedri deputāta vietā novietoja, kad Jurašam pēc izdošanas kriminālvajāšanai bija liegta dalība Saeimas sēdēs. Jāatgādina, ka Jurašs ar paziņojumu par viņam piedāvātu kukuli "Latvijas dzelzceļa" krimināllietā izpelnījās lietu par valsts noslēpuma izpaušanu. Prokurors toreiz atzina, ka Juraša atklātība šo izmeklēšanu padarīja neiespējamu, savukārt tiesa vēlāk deputātu attaisnoja. Šogad Jurašs nolika mandātu un devās kā konsultants uz karā ierauto Ukrainu, tomēr vienlaikus arī kandidē vēlēšanās.

Partijas vārdā ziņneša lomu līdzās Jānim Bordānam aizvien biežāk uzņēmās deputāts Krišjānis Feldmans.

Vadošo personību nomaiņa atsaukusies arī uz partijas turpmākajām izredzēm, vērtēja politologs, aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis: "Likumsakarīgs ir šis reitingu pagrimums pēc viņas [Strīķes] aiziešanas mūžībā. Jurašs gribēja ieņemt viņas vietu, bet tad viņš ar pompu paziņoja par aizbraukšanu uz Ukrainu, nolika mandātu. Un ar ko tas ir beidzies? Ar partijas priekšvēlēšanu kampaņu, kas centrēta uz vienu cilvēku, uz Jāni Bordānu. Es domāju, ka tā ir liela kļūda."

Bordānam pārmests autoritārais komunikācijas stils, dažādi diskutabli izgājieni. Neilgi pēc stāšanās tieslietu ministra amatā viņš apšaubīja Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un piesauca prokuratūras organizētu politisku izrēķināšanos. To Bordāns darīja vēstulē ārvalstu vēstniekiem, sūdzoties par kriminālvajāšanas sākšanu pret Jurašu. Tāpat, būdams tieslietu ministrs, viņš kritizējis tiesnešus par attaisnojošo spriedumu "Latvijas dzelzceļa" šefa Uģa Magoņa kukuļošanas krimināllietā. Šo rīcību Tieslietu padome traktēja kā ministra centienus ietekmēt tiesu varu.

Un vēl Covid-19 pandēmijas laikā Bordāns aizstāvēja mācītāju iespējas izvairīties no vakcinēšanās, kamēr citiem klātienē strādājošajiem to noteica par obligātu.

Atmiņā palikusi arī Bordāna neveiklā izvairīšanās 2019. gadā atbildēt uz Latvijas Televīzijas žurnālistes jautājumu, vai viņš ignorējis toreizējā iekšlietu ministra rosinājumu par piespiedu darbu vairākkārt sodītiem nelegālo cigarešu tirgotājiem. Sarunu par to plānoja saistībā ar raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" izgaismoto kontrabandas cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū.

Darbi izpildīti daļēji

"Konservatīvo" identitāti saļodzījusi ne tikai līderu aiziešana. Arī tās nosaukumā iekodētā politiskā ideoloģija vēlēšanu kampaņā netiek īpaši uzsvērta. Programmā aizvien figurē "bezkompromisa tiesiskums", bet par atkāpšanos no konservatīvisma liecināja jau Bordāna vadītās ministrijas sagatavotais Civilās savienības likumprojekts. To Tieslietu ministrija piedāvāja Satversmes tiesas sprieduma izpildei par viendzimuma pāru attiecību regulējumu. Partijas pamatojums tam bija: Latvija ir tiesiska valsts, kurā tiesas spriedumi ir jāpilda. "Konservatīvie" šo regulējumu aizstāvēja pat kaismīgāk nekā kolēģi no liberālajām partijām, tomēr iznākuma pagaidām nav.

No "Konservatīvo" darbiem jāpiemin realizētā ideja par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Tās darba grafiks ir piepildīts.

Vienlaikus vairākas partijas ieceres pazudušas, piemēram, zem viena jumta apvienot Satversmes aizsardzības biroju, kādreizējo Drošības policiju un KNAB. Runājot par KNAB, Saeima šovasar Jēkabu Straumi KNAB priekšnieka amatā pārvēlēja bez "Konservatīvo" atbalsta. Viņiem nepatika, ka konkursā uz šo amatu bija tikai divi pretendenti.

Tikmēr vēlētāju atmiņās palikusi Tieslietu ministrijas rosinātā nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīšana, taču šo plānu valdība iesaldēja līdz 2025. gadam.

Karstā izglītība

Visu aizejošās valdības darbības posmu "Konservatīvie" atbildīgi bija arī par izglītības un satiksmes jomām. Iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas darbības laiks paliks prātā ar augstskolu pārvaldes reformas ieviešanu un latgaliešu valodas interešu uzsvēršanu. Šuplinskai pašai arī ļoti patika uzsvērt savu latgalisko izcelsmi un sasveicināties latgaliski.

Tiesa, augstskolu pārvaldības modeļa maiņu ieviesa daļēji, bija liela pretestība. Vispārējā izglītībā aizvien skaidrāk iezīmējās divas savstarpēji izslēdzošas valdības apņemšanās – saglabāt mazās skolas un vienlaikus celt pedagogu algas. Ministre Ilga Šuplinska popularitāti neiemantoja. Par to liecināja gan iestrēgušais dialogs ar nozares organizācijām, pedagogu un augstskolu pārstāvjiem. Kad Šuplinsku atsauca no amata, viņa bija nepopulārākā valdības pārstāve. Drīz pēc tam viņa atstāja arī partiju un vēlēšanās vairs nekandidēs.

Šuplinskas vietā stājās Anita Muižniece, kuras vadībā akceptēts iekavētais plāns par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Lai arī sākotnēji solīts gada laikā, tagad tas plānots līdz 2025. gadam.

Muižnieces tagadējo pilnvaru laiku aizēno skolotāju streika draudi īsi pirms vēlēšanām. Nesaskaņu iemesls – arodbiedrības prasību neizpilde atalgojuma un slodžu jautājumos. Ministrei nākas taisnoties: "20 gadus krātas, nerisinātas problēmas vienā dienā ar vienu valdības lēmumu par finanšu piešķīrumu nav iespējams sakārtot. Izglītības ministrijā nav seifa vai skapja, lai izglītības ministrs kaut ko solītu. Tā ir Finanšu ministrija, kas ar kopīgu valdības lēmumu piešķir vai nepiešķir līdzekļus."

Tas, ko Izglītības ministrija izdarīja, bija vispārējās izglītības finansējuma modeļa maiņa. "Nauda seko skolēnam" vietā tagad nauda "seko" pašvaldībām, un tieši vietvaras tagad pašas var lemt, kā nodrošināt bērniem labu izglītību – saglabājot vai slēdzot un apvienojot skolas un resursus.

Ieskatoties "Konservatīvo" iepriekšējo vēlēšanu solījumos, redzams, ka tai nav izdevies ambiciozais plāns finansējumu zinātnei palielināt līdz 1,5% no IKP. Šogad tas sasniedzis vien desmito daļu no iecerētā, taču tas netraucē "Konservatīvajiem" sapņot vēlreiz, šoreiz gan pieticīgāk – solot dubultot finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Diskusijas raisa arī jaunākā ministrijas iecere septiņu līdz 10 gadu laikā mainīt pieeju budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo. Studentu apvienības prezidents Aleksandrs Strods to sauc par vērtējamu pieeju: "Ir vairākas pozitīvas iezīmes. Vispirmām kārtām noteikti sociālais atbalsts – sociālā budžeta vietas, sociālās stipendijas. Līdzekļu piešķiršana tiem studējošajiem, kuriem šo atbalstu vajag visvairāk, lai viņi varētu atļauties studēt. Mums arī ir diezgan daudz jautājumu par pašu ieviešanas procesu, naudas sadali, kā tas ietekmēs akadēmisko centību no studējošo puses, kā arī, vai tiešām cilvēki varēs atļauties šos līdzmaksājumus."

Ostu reforma un skandāls ar autobusiem

"Konservatīvo" satiksmes ministrs Tālis Linkaits ieies vēsturē kā pirmais, kurš savu pilnvaru laikā uz Latviju "atvedis" jaunus elektriskos vilcienus. Vēl gan ne maršrutos un ne ar pasažieriem, jo vilcienu ražošanu traucējis globālais izejmateriālu trūkums un piegādes sarežģījumi karadarbības Ukrainā dēļ. Pēc četriem gadiem Latviju varētu sasniegt arī pirmie bateriju vilcieni seno padomju ražojuma dīzeļvilcienu nomaiņai.

Pietiekami pamanāma bija arī ostu reforma. Ministrs to pieteica ar mērķi izbeigt "saimniekošanu ar politiski ieceltām personām brīvostu pārvaldēs". Linkaita laikā Rīgas un Ventspils brīvostas jau pārveidotas par valsts pārvaldītām kapitālsabiedrībām, un kavēt to nespēja arī Zaļo un Zemniekus savienības centieni reformu apturēt ar referenduma palīdzību.

Covid-19 laikā daudz diskutēts, vai valsts budžeta ieguldījumi "airBaltic" ir adekvāti un kad valsts tos atgūs. Sabiedrības kritiku vairojis arī "airBaltic" lēmums savas jaunās lidmašīnās nomā nodot citām kompānijām, kamēr paši pasažierus pārvadā ar vecākiem, citu aviokompāniju lidaparātiem.

Kā pēdējais pār Linkaita galvu nāca dažu pasažieru pārvadātāju nespēja nodrošināt reisus dāsni dotētajos maršrutos. Andra Šķēles līdzgaitnieka Harija Krongorna vadītais "Liepājas autobusu parks" nespēja pilnībā izbraukt reisos Ogres un Aizkraukles novados, tomēr līgumu saglabāja. Tikmēr Cēsu pusē Jura Savicka uzņēmums "Nordeka" bija spiests no līguma atteikties, jo tas laikus nenopirka vajadzīgos autobusus. Linkaits no šīm problēmām norobežojās, bet atzina, ka Latvijā trūkst ārkārtas situāciju risinājuma pasažieru pārvadājumos.

Labklājībā bez lielas labklājības

Visbeidzot, labklājības nozari "Konservatīvie" ar Gati Eglīti ministra amatā pārņēma pēc "KPV LV" ministru izstumšanas no koalīcijas. "Konservatīvie" iepriekšējās vēlēšanās startēja ar "3 x 500" plānu. Tas solīja gada laikā ieviest minimālo algu 500 eiro, arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām – 500 eiro. Šie mērķi valdībā un Saeimā atbalstīti vien šogad. Uz šīm vēlēšanām partija jau sola "3 x 750".

"750 – es domāju, ka tas ir solījums uz nabadzību. Ja ar esošo inflāciju pēc četriem gadiem tev sola tikai 750 eiro, man bail, ka cilvēki būs nabagāki nekā šodien. Par laiku pēc četriem gadiem, es domāju, viņi mierīgi varēja teikt "3 x 1000"", tā šo pieeju vērtēja politologs Filips Rajevskis.

Labklājības jomā "Konservatīvie" arī sola divkāršot ģimenes valsts pabalstu. Tas apstākļos, kad nav izdevies realizēt pirms četriem gadiem doto solījumu nodrošināt 50 eiro pabalstu par vienu bērnu, 150 eiro par otro, 300 eiro par trešo atvasi. Šogad solīti attiecīgi 50, 200, 450 eiro atbalstā.

Gata Eglīša darbība šajos četros gados nav pagājusi bez asumiem. Vēl būdams Saeimas deputāts, viņš tiesājās ar toreizējo Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu, kura Eglītim pārmeta likvidējamās "ABLV bankas" interešu pārstāvēšanu Saeimā. Tiesa Eglīša prasību jau noraidījusi. Savukārt Znotiņu šovasar nepārvēlēja amatā. Arī tādēļ, ka par viņas kandidatūru nobalsoja vien daži "Konservatīvo" frakcijas deputāti.

Kļūdams par ministru, Eglītis pārsteidza sabiedrību ar piedāvājumu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Tas īstermiņā ļautu uzņēmējiem samazināt darbaspēka izmaksas, bet ilgtermiņā samazinātu uzkrāto pensiju apmēru strādājošajiem.

Par šo ideju investīciju baņķieris Ģirts Rungainis toreiz sacīja: "Mūsu pensiju sistēmas ilgtermiņa maksātspēja vēl joprojām paliek jautājums. Un ir skaidrs, ka arvien lielākā mērā nākotnē šīs dienas strādājošajiem būs jārūpējas pašiem un jānodrošina savas vecumdienas. Tas nozīmē, ka šie uzkrājumi vienkārši ir nepieciešami un jebkura samazināšana šobrīd – cilvēki to var nesaprast, viņi no tā cietīs." Eglīša ideja gan netika realizēta.

Reitings zems

Lai arī "Konservatīvie" ir aktīvi valdības un Saeimas darbā, viņu izredzes šoruden vēlēšanās ir neskaidras. Atbalsts viņiem ilgstoši ir bijis zem iekļūšanai Saeimā nepieciešamās 5% barjeras, un arī augustā notikušā aptaujā gatavību balstot par Bordāna vadīto partiju stingri atbalstīt bija nolēmuši vien 2,7% vēlētāju.

Pēc Filipa Rajevska teiktā, reklāmas kampaņas vēl vairākām partijām nav devušas rezultātu. "Viņi ar dažādiem vēstījumiem testē sabiedrību, rada tādu darbības sajūtu, lai izkustinātu reitingu no nāves punkta. Taču viņiem tas īsti neizdodas," uzskata politologs.

Rajevskis uzskata, ka viss vēl var mainīties debatēs, kur paredzams, ka "Konservatīvie" dedzīgi aizstāvēs vairākas priekšvēlēšanu programmā ierakstītas idejas, piemēram, par bruņoto spēku sastāva trīskāršošanu un par atomelektrostacijas būvi Latvijā. Taču pirms šo ideju īstenošanas "Konservatīvajiem" vēl jāpacīnās par iekļūšanu Saeimā un jābūt klāt arī jaunās valdības koalīcijas veidošanā.

Partiju analīze

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti