80 miljoni eiro – tik lieli ir medicīnas iestāžu zaudējumi pagājušajā gadā, ko nav samaksājusi valsts, aplēsuši slimnīcu vadītāji. Šogad šie rādītāji būšot vēl lielāki. Turklāt uzkrātās naudas rezerves ir iztērētas.
Tas īpaši sāpīgi ir Cēsu klīnikai, kura cerēja šogad sakārtot pacientu transportlīdzekļu stāvlaukumu. "Ņemot vērā to, ka visi mūsu uzkrājumi šobrīd aiziet ikdienas tēriņu segšanai, mēs esam spiesti no šī projekta arī šajā gadā atteikties," pastāstīja SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētaja Ingūna Liepa.
Situācija nav labāka arī citās reģionālajās slimnīcās. Kopš marta finansējums no valsts nav saņemts, un medicīnas iestādes ir neziņā, kas notiks tālāk.
"Godīgi sakot, mēs esam nosacīti tādā ķīlnieka lomā, jo mums ir jāspēj nodrošināt šie pakalpojumi neatkarīgi ne no kā," pastāstīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs.
"Skumjā ziņa – pagaidām arī nezinām, cik daudz mēs saņemsim. Un tā mūsu situācija ir tāda, ka mēs šo ambulatoro finansējumu, tā tautas valodā saucamo kvotu, esam iztērējuši vairākus mēnešus uz priekšu. Tā ir skumja ziņa mūsu pacientiem, jo tās gaidīšanas rindas diemžēl arī pieaugs," sacīja Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Jēkabpils reģionālajai slimnīcai jau ir pakalpojumi, kuriem šī gada finansējums izsmelts pilnībā. "Tā reālā problēma, kas šobrīd mums ir, – īslaicīgā ķirurģija. Tas ir pakalpojums, kur pacients tiek stacionēts līdz 3 dienām. Šajā sadaļā finansējumu esam pilnībā izsmēluši. Tas nozīmē, ka turpmāk šāda veida pakalpojumus ir iespējams sniegt tikai par maksu," atklāja Keišs.
Slimnīcās norādīja, ka par tādu pašu naudu kā pirms pāris gadiem ārstēt vairs nav iespējam. Cenas kāpj visam – medikamentiem, ēdināšanai, ēku uzturēšanai un arī algām.
"Visu šajā gadā nepieciešamo mēs pārskatām atkārtoti, lai saprastu, kā minimalizēt izdevumus, lai principā vispār nodrošinātu slimnīcas darbību neatliekamajai palīdzībai un nedaudz arī plānveida palīdzībai," pastāstīja Liepa no Cēsu klīnikas.
"Milzumlielā problēma nav tikai ambulatorā segmentā, bet neatliekamajā palīdzībā un stacionārajā. Tur mums ļoti liela problēma ir sabalansēt ieņēmumus ar izmaksām, jo inflācijas rezultātā ir ļoti kāpušas izmaksas," sacīja Muskovs no Vidzemes slimnīcas.
"Kaut kādā ziņā noteikti mēs tāpat kolektīvi pārslēgsimies uz maksas pakalpojumu sniegšanu tajās sadaļās, kur šī finansējuma vienkārši nav. Tas, protams, neattiecas uz stacionāra pakalpojumiem," norādīja Keišs no Jēkabpils reģionālās slimnīcas.
Valdības solītie papildu 140 miljoni eiro nozarei nesegs visus zaudējumus, uzskata slimnīcās. Tur sola nodrošināt neatliekamo palīdzību, bet, ja finansējums netiks piešķirts, tad plānveida un ambulatorie medicīnas pakalpojumi jau rudenī varētu būt par maksu.
KONTEKSTS:
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu. Valdībai izdevās vienoties par papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā.
Tāpat reģionālo slimnīcu bažas saistītas ar izskanējušo, ka ministrija paredz reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļās atteikties no diennakts ķirurgu, anesteziologu/reanimatologu dežūrām, kam slimnīcas nepiekrīt. Vēlāk sarunās precizēts, ka bez šī profila ārstiem slimnīcas nepaliks.
