Panorāma

Biedrība "Tev" Latvijas prezidentam dāvina no Ukrainas kaujas lādiņiem veidotu pulksteni

Panorāma

Panorāma

Politologi: Prezidenta vēlēšanas ir opozīcijas iespēju laiks

Politologi: Valsts prezidenta vēlēšanas ir opozīcijas iespēju laiks

Šoreiz Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā ir vairāk neskaidrību, nekā tas bija iepriekš, ievēlot Andri Bērziņu, Raimondu Vējoni un uz pirmo pilnvaru termiņu arī Egilu Levitu, tāpēc vēlēšanas ir opozīcijā esošo partiju iespēju laiks. Tas izriet no Latvijas Televīzijas uzrunāto politologu sacītā. 

Aizkulišu sarunas, intrigas, biedēšana un kaulēšanās – tas viss politologu ieskatā raksturo Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu. Turklāt rezultāts var sabojāt partiju attiecības līdz pat valdības krišanai. Katrā ziņā – šoreiz ir vairāk neskaidrību, nekā tādas bijušas iepriekš.

"Beidzot prezidenta vēlēšanas ir interesantas"

Kāds būs tas prezidenta amata kandidātu sastāvs, ko Saeimas deputāti uz starta izliks 31. maijā gaidāmajās vēlēšanās – tas pilnīgi skaidri kļūs zināms jau nākamnedēļ, kad ir kandidātu pieteikšanas oficiālais termiņš.

Pagaidām premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") iecere par visām trim valdošajām partijām kopīgu kandidātu izskatās nesasniedzams plāns.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns pret tagadējo prezidentu Egilu Levitu jeb "Apvienotais saraksts" pret "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību – tāda ir realitāte. Koalīcija prezidenta izvēlē ir sašķēlusies. Un par opozīcijas atbalsta saņemšanu līdz kaut vai minimālajai 51 balsij drošs nav neviens.

Politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka norādīja: "Beidzot prezidenta vēlēšanas ir interesantas, jo dažos iepriekšējos vēlēšanu ciklos patiesībā nebija nekādas intrigas, bija diezgan skaidrs, kuru ievēlēs par prezidentu. Šoreiz tā nav."

Politologi skeptiski par Levita iespējām uzvarēt

Levitam par labu nenāk arī reitingos fiksētais vērtējums no sabiedrības, kas pārliecinoši ir zemākais starp visiem prezidentiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atzīmēja: "Parasti tie prezidenti, kuri ir gribējuši iet uz otro termiņu, viņi arī ir pārvēlēti. Bet šobrīd, es teiktu, pār Levita kunga galvu ir savilcies pietiekami tumšs mākonis."

Visticamāk, ka par Levitu viņa nacionālās nostājas dēļ nebalsos Alekseja Rosļikova vadītā "Stabilitātei!". "Progresīvie" vismaz sākumā plāno virzīt savu kandidātu. Iespējams, to darīs arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). 

Politologa Ikstena ieskatā Levits gan ir "pielicis pūles" apžēlodams vienu no savulaik kopā ar Aināru Šleseru ("Latvija pirmajā vietā") apsūdzētajiem – bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu. Tomēr Ikstenam nešķiet, ka pat tas dos vajadzīgo rezultātu, jo Šlesera partija solās balsot par Pīlēnu.

"Ir diezgan skaidrs, ka par prezidentu nekļūs esošais Valsts prezidents, jo vienkārši viņam nevar savākt 51 balsi. Bet nekas cits nav skaidrs," uzskata Kažoka.

Ko politiskajā tirgū centīsies nopirkt opozīcija?

Starp diviem kandidātiem sašķeltās valdošās koalīcijas jau tā līdz šim visai nedraudzīgās attiecības vēl papildina nervozitāte un apjukums. Tas viss paver opozīcijai izredzes uz ieguvumiem politiskajā tirgū, uzskata politologi.

Ikstens skaidroja: "Šobrīd laikam notiek tādas aizkulišu sarunas, manevri. Un kādas varbūt drusku biedēšanas vai kaut kas tamlīdzīgs, un ir mēģinājumi šeit izkaulēt politisko sarunu procesā kaut kādus ieguvumus. Es pieņemu, ka ZZS noteikti interesējas par iespējām nonākt valdībā. Es pieņemu, ka arī "Latvija pirmajā vietā" saredzētu sev tādu vietu neatkarīgi no tā, vai Šlesera kungs taisās vai netaisās kandidēt uz Rīgas domi. Tas interesantais šobrīd laikam ir, ko darīs Zaļo un Zemnieku savienība, jo tā kā ļoti pieredzējusi organizācija droši vien mēģinās izkaulēt maksimumu. Es neizslēdzu, ka tas var beigties ar to, ka pirmajā tūrē mēs netiekam pie Valsts prezidenta."

Savukārt politoloģe Kažoka norādīja: "Es arī nevarētu uzņemties pateikt ka Uldis Pīlēns 31. maijā kļūs par Latvijas prezidentu, bet es teiktu, ka viņam ir ļoti lielas izredzes – ne mazākas kā 50%. Bet, ja "Jaunajai Vienotībai" un citām partijām izdodas šo kandidatūru, nu, neteiksim tā, izgāzt, bet nepieļaut, ka tiek saņemta 51 balss, tad tālākais process kļūst aizvien interesantāks un interesantāks, jo tāda reāla kompromisa kandidāta, cik es zinu, partijām šobrīd nav."

Publiski gan no partiju vides, gan no sabiedrības ir izskanējuši daudz vairāk kandidātu vārdu. Nākamā nedēļa varētu nest vēl kādu papildinājumu un arī veicināt debates par Latvijas valsts interesēm atbilstošāko izvēli. 

KONTEKSTS:

Pirmais, kurš paziņojis par savu startu maija beigās gaidāmajās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās, bija "Apvienotā saraksta" dibinātājs, uzņēmējs Pīlēns, kuru augstajā amatā sola atbalstīt "Apvienotais saraksts". Pīlēns atzinis, ka viņam ir sajūta, ka var uzvarēt prezidenta vēlēšanās. 

Vēlāk par gatavību kandidēt paziņoja arī esošais Valsts prezidents Levits, uzsverot, ka negribētu saņemt atbalstu no politiskajiem spēkiem, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju. Par atbalstu Levitam paziņoja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība". Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka kopā ar koalīcijas partneriem strādās pie tā, lai varas partijām būtu vienots Valsts prezidenta amata kandidāts.

Amata pretendentu vārdus Saeimā varēs iesniegt no 9. līdz 13. maijam. Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti