ĪSUMĀ:
- Olaines novadā nocirsts melnalkšņa staignājs, kas ir atzīmēts kā Eiropas nozīmes biotops.
- Tiem jābūt aizsargājamiem, taču likumā ilgstoši nav noteikti ierobežojumi. Tāpēc arī šos mežus izcērt.
- LVM uzstāj, ka cērtamās mežu platības arvien pieaug. Vides aizstāvji: dabas aizsardzība ir prioritāte tikai vārdos.
- Dabas skaitīšana notika jau pirms vairākiem gadiem, bet VARAM ziņojuma par to aizvien nav.
- Ziņojuma kavēšanās dēļ biotopiem nav noteikta aizsardzība ar likumu.
- Eiropas Komisija draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāja izciršanu.
- ES Zaļā kursa iniciatīva plāno 30% dabas platību sargāšanu. Latvija grib uzskaitīt pat militāros poligonus.
- Tas esot sprādzienbīstams temats – arī valdības līmenī. Tāpēc pieļauj ierobežojumus vien valsts īpašumos.
- Par spiedienu veidot aizsargājamas teritorijas mežos satraukušies ir kokrūpnieki. Tas varot izjaukt baļķu plūsmu no mežiem.
- Uzņēmēji apstrīd LVM vēlmi mainīt ekskluzīvus ilgtermiņa līgumus par mežu apsaimniekošanu.
- LVM valdē un padomē trūkst locekļu, kuru atbildība būtu dabas aizsardzība.
Nocirsts Eiropas nozīmes biotops
Marta beigās Latvijas Radio devās uz mežu netālu no Stīpnieku ciema Olaines novadā, meklējot melnalkšņa staignāju, pareizāk sakot – to, kas ir palicis pāri no šī biotopa, jo tas 2021. gadā tika nocirsts. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datu bāzē "Ozols" tas ir atzīmēts kā Eiropas nozīmes biotops.
Melnalksnis aizņem tikai 3% no Latvijas mežiem. Visi melnalkšņa staignāju meži Latvijā ir Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Līdz ar citām vērtīgām dzīvotnēm tos eksperti reģistrēja dabas skaitīšanā, kas noslēdzās jau pirms pusotra gada. Ziņas par tiem jau gadiem var atrast publiskās datu bāzēs.
Tiem būtu jābūt aizsargājamiem, taču likumā jau ilgstoši tiem nav noteikti nekādi ierobežojumi. Gan privātie mežu īpašnieki, gan arī valstij piederošā akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" to izmanto – šos mežus izcērt.
Valdībai tagad jāizlemj, kādu aizsardzības režīmu piemērot katram biotopam. Ja šo režīmu pārkāpj, tad draud administratīva vai pat kriminālatbildība.
Mežs vai zaļā noliktava?
Vairāku hektāru plašais izcirtums Olaines novadā atrodas dūksnainā ieplakā. Apkārt tai ir priežu jaunaudzes. Vienā malā melnalkšņi, jaukti ar eglēm un bērziem, ir palikuši. Tur vairākus kokus vējš izgāzis ar visām saknēm. Pāri nu jau ar jauniem koku dzinumiem aizaugušajam laukam stiepjas traktoru riteņu atstātas rises. Tās tagad ir pilnas ar ūdeni. Visā laukā redzami celmi – no desmit centimetru diametra līdz pat sešdesmit.
Šīs platības apsaimnieko valstij piederošais uzņēmums "Latvijas Valsts meži". To, ka uzņēmums ir prātīgs saimnieks un ļoti rūpējas par dabas aizsardzību, intervijā centās izcelt "Latvijas Valsts mežu" Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs: "Jāsāk jau droši vien ar to, ka "Latvijas Valsts meži" bioloģisko daudzveidību aizsargā un ārkārtīgi atbildīgi izturas arī savā ikdienas darbā. Varbūt tieši tāpēc jūs skatāties ziņas, vakar aizvakar zivju ērgļu ligzdas ir sasniegušas savu lielāko skaitu. Tā daudzveidība ļoti bieži rodas, ja saimnieko prātīgā veidā, nu tā, kā mēs to darām, LVM mēs to darām pēc senču tradīcijām, pēc 250 gadu vecām tradīcijām."
Kotovičs ir pieredzējis savā arodā, un viņu nemulsina pretrunas paša teiktajā. Daba jāsargā, bet, ja likums biotopu neaizliedz nocirst, tad uzņēmums to arī dara: "Ja ir kāds Eiropas nozīmes biotops, kas ir jāaizsargā, tad tas ir jāieliek kā aizsargājama teritorija. Un tas prasa noteikti likumdošanas darbu, un tad tā pārvēršas par aizsargājamu teritoriju. Tas, kas notiek šajā starpposmā, mēs paši vērtējam, kas ir vērtīgākie no biotopiem un kas ir mazāk vērtīgi. Vērtīgākos mēs aizsargājam proaktīvi jeb brīvprātīgi."
"Latvijas Valsts meži" pastāvīgi izplata informāciju, ka cērtamās valsts mežu platības arvien pieaug. Citiem vārdiem sakot – nocērt mazāk, nekā varētu. ""Latvijas Valsts mežiem" no tām teritorijām, kur nav nekādu aprobežojumu, mums ir 250 tūkstoši hektāru meža, kas ir pieauguši vai pārauguši pēc vecuma kritērija. To varētu citiem vārdiem saukt arī par zaļo noliktavu," sacīja Kotovičs.
Bet, ja reiz mežā ir tik lielas rezerves, kāpēc jācērt Eiropas nozīmes biotopi, piemēram, minētais melnalkšņu staignājs? Kotovičs atbild šādi – ja nākotnē grib iegūt kvalitatīvus kokus, tad jāatjauno arī melnalkšņu audzes.
Nozīmīgus biotopus no iznīcināšanas Latvijā cenšas pasargāt neliels skaits sabiedrisku organizāciju. Arī Pasaules Dabas fonds, kura direktors Latvijā Jānis Rozītis vērtēja, ka valstij dabas aizsardzība ir prioritāte tikai vārdos: "Lai arī kā mēs varētu domāt, ka šī brīža starptautiskie notikumi vides jomā, gan klimata pārmaiņas, gan dzīvās dabas izzušanas ātrums [ietekmē], būtu jābūt Latvijas lēmumu pieņēmējiem saprotošiem par dabu un dabas daudzveidību. Nu, atklāti sakot, nekas īsti nav liecinājis par to. Ne desmitgadēs, ne pēdējos gados.
Varbūt ir pieaudzis lozungos atbalsts, ka šis jautājums ir jāskata kompleksi, harmoniski, saskaņā ar ekonomiskām interesēm."
Biotopiem nav aizsardzības ar likumu
No 2016. līdz 2019. gadam Latvijā notika dabas skaitīšana. Tās laikā simtiem pētnieku uzskaitīja Latvijas mežus, zālājus, purvus un citus vērtīgus biotopus. Valdības ministriem informatīvo ziņojumu par dabas skaitīšanas rezultātiem vajadzēja saņemt jau pirms pusotra gada. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ziņojumu vēl joprojām nav pabeigusi.
Vides organizācijas ir dusmīgas, jo kavēšanās dēļ biotopiem nav noteikta aizsardzība ar likumu. Līdz ar to īpašnieki – gan privātie, gan arī "Latvijas Valsts meži" – tos var iznīcināt bez jebkādiem ierobežojumiem.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuru pārrauga VARAM, var tikai noskatīties, kā pazūd dabas vērtības.
"Tas ir tas, ko mēs sakām diskusijās, ka aizsargājamās dabas teritorijās tas regulējums ir tāds, ka ir vietas, kur aizliegts nocirst mežu biotopus. Sanāk, ka mums ir izveidota aizsargājama teritorija, varbūt pat "Natura 2000", lai saglabātu kaut kādus purvainos mežus, boreālos mežus. Tai pašā laikā ainavu aizsardzības zonā vienīgais ierobežojums ir tas, ka nedrīkst cirst kailcirtes lielākas par 2 hektāriem," norādīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes datiem no 2017. līdz 2021. gadam mežsaimnieciskās darbības dēļ, galvenokārt kailcirtēs, ir
zaudēti 4800 hektāri mežu, kas bija atzīti par Eiropas Savienības nozīmes meža biotopiem.
Gita Strode ar lielu varbūtību pieļauj, ka iznīcinātās platības šobrīd jau ir daudz lielākas, jo tās neviens regulāri nekontrolē.
Cik daudz no iznīcinātajiem mežiem ir uz valsts mežu un cik uz privāto īpašnieku sirdsapziņas? "Tāda sadalījuma [datus], kas ir privātīpašumos vai kas ir valsts mežos, vai pašvaldības mežos, mēs neesam savilkuši šobrīd. Tas ir liels datu apjoms, liela analīze, lai to saprastu tā vienkāršoti. Bet skaidrs, ka tie procesi notiek gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpusē," sacīja Strode.
Kas notiks tālāk ar informatīvo ziņojumu par dabas skaitīšanas rezultātiem, ir atkarīgs no Vides aizsardzības ministrijas. "Pie iepriekšējās politiskās vadības mums nebija politiskā atbalsta tāda, līdz vēlēšanām kaut ko publiskot un veidot, un pašreiz mēs to sākam zināmā mērā no jauna ar jaunu ministru," sacīja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Par melnalkšņiem draud ar tiesu
Kavēšanos ar ziņojumu par dabas skaitīšanas rezultātiem un nevēlēšanos aizsargāt dabas daudzveidību ir pamanījuši ierēdņi Eiropas Savienības izpildvarā.
Eiropas Komisija draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāja izciršanu.
"Līdz tiesai vēl neesam, bet ir šie formālie atzinumi. Tur mums ir vairākas tās procedūras, jāskatās, kura ir kurā stadijā," sacīja Daiga Vilkaste no VARAM.
Lai izvairītos no tiesvedības un soda naudas, ministrija tagad cenšas steigā melnalkšņa staignājiem noteikt ar likumu aizsargājamas teritorijas statusu.
Prasība Eiropas līmenī
Daudz lielākas rūpes šobrīd prasa Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija. Tā ir viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām.
Atbilstoši stratēģijai 30% no valsts teritorijas jānosaka par aizsargājamu, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām.
"10% mums vairāk vai mazāk ir, ja mēs saliekam iekšā visus rezervātus, rezervātu zonas, stingrā režīma zonas. Tad mums jau 8 vai 9% ir. 2% nav tas sāpīgākais," sacīja Vilkaste.
Lielākā problēma ir iezīmēt teritorijas ar vieglāku aizsardzības režīmu. Ja saskaita visas "Natura 2000" zemes un biosfēras rezervātus, tad sanāk tikai 18%. "Tātad mums ir jādabū klāt vēl tie 12%. Tā pamatdoma šobrīd ir tāda, ka tur varētu likt kaut ko tādu, kur tā dabas aizsardzība viens no mērķiem un kur jau ir esošie aprobežojumi. Aizsargjoslas, upes, ezeri, krasta kāpu aizsargjosla, arī saimnieciskās darbības aizsargjosla. Tie pieci, vidēji gan 3 kilometri sanāk gar jūru, to varētu iekļaut. Palienas mērā sakrīt ar upju aizsargjoslām. Respektīvi, teritorijas, kur jau ir kaut kāds aizsardzības režīms, tad nebūtu jāveido klāt kaut kas ar papildu ierobežojumiem," skaidroja par vides aizsardzību atbildīgās ministrijas pārstāve.
Vides aizsardzības ministrija apsver 30% grozā ielikt arī militāros poligonus. Tomēr arī ar šīm platībām nepietiks, un kopā sanāk aptuveni 26%. Vēl arī nav skaidrs, vai visas uzskaitītās teritorijas atbildīs Eiropas prasībām.
Kaut arī šķiet tikai loģiski, ka par aizsargājām teritorijām būtu jānosaka dabas skaitīšanā atrastās dabas vērtības, ierēdņi to nesteidz darīt. Tam nav politiskā atbalsta.
"Kaut kādā ziņā tas tā ir, ka, no vienas puses, būs šie 30%, kas ir trešā daļa no valsts teritorijas, un tā pieeja ir zināmā mērā formāla. Jā, tas ir, kādu pieeju valsts izvēlas, vai ņemt tās teritorijas, kur ir, tās pašas aizsargjoslas, un to režīmu tur nevājināt, vai vājināt aizsargjoslas režīmu, bet tad mēs veidojam klāt kaut ko citu, kur šobrīd nav nekādu ierobežojumu," skaidroja Vilkaste.
Informācija par progresu Eiropas Komisijai bija jāiesniedz jau pagājušā gada beigās. Vilkaste tā arī nespēj ar pārliecību pateikt, vai informatīvais ziņojums ar dabas skaitīšanas rezultātiem pavasarī nonāks valdībā. Viņa skaidroja, ka vēl jāsaskaņo dabas aizstāvju, mežkopju, lauksaimnieku un citu zemju īpašnieku intereses.
Aizsargāt tikai valsts īpašumus?
Tas esot sprādzienbīstams temats arī valdības līmenī. Ministru kabinetā Latvijas Radio uzrunāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku ("Apvienotais saraksts"):
Latvijas Radio: Vai jūs sagaidāt, ka būs liels tracis?
Māris Sprindžuks: Tas jau ir! Tas ir lokalizēts. Tie, kuriem tas biotops ir, viņi to jau zina.
Latvijas Radio: Ministriju gaiteņos, iestāžu gaiteņos jau notiek cīņas?
Māris Sprindžuks: Nu, es to spiedienu izjūtu katru dienu! Cilvēki mēģina dabūt savā pusē, bet es esmu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un šajā nosaukumā arī ir patiesībā pretruna."
Tāpat kā viņa priekšgājējiem arī Sprindžukam neizdodas saskaņot iesaistīto pušu intereses: "Tā problēma nav jauna. Es to esmu mantojis. Manuprāt, iepriekš tā politiskā prakse ir bijusi noiet gar sienu, atstāt ierēdņiem, gan jau viņi izdomās. Bet tā ir politiska pēc savas būtības. Nav veida, [kā] izvairīties: jo ilgāk mēs atliekam, jo mazāk laika mums paliek dialogam un kaut kādām pētniecībām, kā to darīt. Tā ka es teiktu: kāpjam grāvī, atrotām rokas un ātrāk sāksim rakt, ātrāk kaut ko izraksim."
Politiķi baidās no privātīpašnieku dusmām, kad būs jāpaziņo par jauniem īpašumu ierobežojumiem, lai sargātu dabas vērtības. Valsts nav tik bagāta, lai aizliegumus kompensētu.
Sprindžuks cer, ka pietiks tikai ar ierobežojumiem tajās teritorijās, kur tie jau pastāv, vai arī aizsardzības pasākumus ieviest tikai valstij piederošajās zemēs. "Ja mēs pieejam radoši un valsts to, kas jau ir apgrūtināts, ieliek skaitā, tad tas slogs uz privātajiem paliks mazāks,
mēs varētu to kvotu izpildīt gandrīz ar publisko īpašumu," sacīja ministrs.
Tomēr arī tas būšot sāpīgi, jo aizsargjoslu zemju īpašnieki un pašvaldības prasa vājināt režīmu, lai varētu mazliet brīvāk saimniekot, piemēram, piejūras ciemos.
Sprindžuks minēja, ka to varētu izlemt kaut kad līdz rudenim.
Zāģēšanai lielāka jauda, nekā drīkst cirst
Par pieaugošo spiedienu veidot aizsargājamas teritorijas mežos satraukušies ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mežizstrādi un kokapstrādi. Viena no tām ir Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas apvieno zāģētavas, saplākšņa rūpnīcas, biomasas un mēbeļu ražotājus.
"Par pašu mērķi man mazāk ir ko teikt. Jautājums – kādā veidā mēs to ieviesīsim?" sacīja organizācijas viceprezidents ir Kristaps Klauss.
Kokrūpniecības federācijas biedriem ir svarīgi, lai saglabājas vienmērīga un paredzama baļķu plūsma no privātajiem un īpaši no valsts mežiem. "Diezgan loģiski, ka tās retās dabas vērtības daudz vairāk sastopamas ciršanas vecumu sasniegušos mežos nekā jaunaudzēs. Un, ja mēs tagad mēģināsim visus 30 procentpunktus, kas valstij jāaizsargā, visus izvietot mežā un vēl to visus izvietot ciršanas vecuma mežos, tad mums nav tik daudz ciršanas vecuma mežu," sacīja Klauss.
Ja aizsargājamās teritorijas paplašinās, tad tas var izjaukt baļķu plūsmu no mežiem.
"Mēs, nejēdzīgi ieviešot labus mērķus, varam iznīcināt paši savu tautsaimniecību. Gribam vai ne, ekonomiskās intereses ir arī Latvijas intereses. Mēs diez vai Latvijā gribētu redzēt vienu milzīgu Slīteres rezervātu," pauda Klauss.
"Latvijas Valsts mežu" amatpersonas un citi mežsaimnieki uzkrītoši bieži izsakās, ka koksnes rezerves mežā pieaug un ka selekcionētās koku šķirnes aug ātrāk. Tas vedina domāt, ka nozarei ir cerība, ka valdība pēc diviem gadiem palielinās valsts mežos atļauto maksimālo cērtamo koku apjomu kubikmetros.
Kopš 2010. gada šis apmērs, kuru valdība nosaka reizi piecos gados, ir audzis par divarpus miljoniem kubikmetru. "Par to tēmu vienmēr runā. Un teorētiski mums pat ir valdības lēmums, kas pieņemts pagājušā gada jūnijā, ka valsts mežiem būtu jāpārskata ciršanas apjomi, bet dabā mēs redzam, ka nekāds process nenotiek. Un es atļaušos prognozēt, ka arī nenotiks," sacīja Klauss.
Tai industrijas daļai, kas zāģē un apstrādā skujkoku baļķus, Latvijā ir lielāka jauda, nekā ir koku apjoms, kurus drīkst nocirst. Tāpēc katrs samazinājums satrauc ražotājus. Īpaši, ja tas notiek valstij piederošajos mežos, kas ir gandrīz puse no Latvijas mežiem.
"Nav jau ko slēpt, mēs esam ļoti liela industrija, kas no 2012. gada ir neto importētāja. Mēs pārstrādājam vairāk baļķu, nekā mums pašiem viņi izaug, un tā konkurence ir pietiekami liela, un šī konkurence atkal dzen augšā šīs cenas," sacīja Kokrūpniecības federācijas pārstāvis.
Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā materiāli nāca no Krievijas un Baltkrievijas. Tagad simtiem tūkstošu kubikmetru skujkoku zāģbaļķu importē no Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas.
Klauss zināja teikt, ka tur tie ir lētāki, nekā var nopirkt Latvijā: "Vēl papildu problēmu pienes tas, ka skandināvi, zviedri it īpaši, mācējuši noturēt savu tirgu nenormāli stabilu. Piemēram, skujkoku zāģbaļķa cena starp Latviju un Zviedriju atšķiras jau vairāk nekā par 40, brīžiem 50 eiro uz kubikmetru. Mēs maksājam dārgāk nekā zviedri. Un, ja baļķis veido 60% no dēļa pašizmaksas, tad saprotiet, cik konkurētspējīgāks šobrīd ir zviedrs par mums, un tā iemesla dēļ mēs sākam zaudēt, piemēram, Lielbritānijas tirgu."
Ekskluzīvi ilgtermiņa līgumi
To, ka industrijai trūkst lētas izejvielas, atklāja arī nesaskaņas starp nozares uzņēmumiem. Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par katru kubikmetru koksnes.
Pagājušā gada pēdējās dienās prokuratūra valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas Valsts meži" nosūtījusi brīdinājumu saistībā ar ekskluzīviem ilgtermiņa līgumiem. Pretēji nozares interesēm, tie pārveidoti vien dažu uzņēmumu interesēs. Tā februāra sākumā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Stāsts ir par 1990. gados noslēgtiem līgumiem uz laiku līdz pat 99 gadiem par mežu apsaimniekošanu. Tiesības izstrādāt plašas meža teritorijas nonākušas vairāku privātfirmu īpašumā.
Lai saīsinātu termiņus un pielāgotu mūsdienu apsaimniekošanas sistēmai, "Latvijas Valsts meži" mainīja līgumu nosacījumus.
"Šie iesniegumi tapa sakarā ar to, ka nozarē tika radītas priekšrocības atsevišķiem spēlētājiem," skaidroja uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš, kurš lūdza prokuratūru pārbaudīt, vai uzņēmums "Latvijas Valsts meži", labojot līgumus, nav pārkāpis likumu.
Viņaprāt, ir netaisnīgi, ja ilgtermiņa līgumus saīsina. Tas nozīmē, ka baļķus, kas "Latvijas Valsts mežu" ilgtermiņa līguma partneriem pienāktos pēc gadu desmitiem, tie var saņemt jau tagad. Tā kā " Latvijas Valsts mežiem" katru gadu ir atļauts nocirst ierobežotu daudzumu koku, tad šo apjomu noņem no tā cērtamo koku fonda, uz kuru var pretendēt citi tirgus dalībnieki, skaidroja Ramoliņš
"Man mērķis ir, lai nozare ir caurspīdīga, saprotama, un visiem spēlētājiem vienādi nosacījumi," sacīja uzņēmējs.
Grozītos "Latvijas Valsts mežu" ilgtermiņu līgumus vērtēja un brīdinājumu valsts uzņēmumam izteica Ģenerālprokuratūras prokurore Ilze Znotiņa.
"Prokuratūra brīdinājumā konstatēja vairāku tiesību normu pārkāpumu pazīmes un vērsa "Latvijas Valsts mežu" uzmanību uz publisko personu kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un publisko iepirkumu likumu attiecīgajām normām. Un brīdināja "Latvijas Valsts mežus" par nepieciešamību šo līgumu pārveides procesā ievērot uz valsts kapitālsabiedrībām attiecināmo regulējumu," zināja skaidrot Ramoliņš.
No prokurores stāstītā var noprast, ka pastāv divas iespējas, kā šo situāciju atrisināt. Viens variants – atgriezties pie sākotnējiem līgumiem. Otrs – Zemkopības ministrijai jāizstrādā īpašs regulējums, kā likumīgi mainīt atlikušos līgumus.
Iesaistītās iestādes šobrīd domā, ko prokuratūrai atbildēt. "Latvijas Valsts meži" vēl turpina vērtēt šos darījumus. "Pašlaik "Latvijas Valsts meži" neveic nekādu ilgtermiņa līgumu pārveidošanu par šo, kā arī ir ziņots, ka "Latvijas Valsts mežu" valde ir nolēmusi veikt visaptverošu pārbaudi, lai tiešām saprastu, vai viss ir kārtībā," pastāstīja valsts uzņēmuma runasvīrs Tomass Kotovičs.
Uzņēmuma pieaicināti eksperti pārbaudē ir atzinuši, ka likums nav pārkāpts. Kotovičs arī centās pārliecināt, ka koksnes apjoms, kas pārdots šo līgumu ietvaros, nav liels: "Tas apjoms ir aptuveni 8% no visas koksnes, ko "Latvijas Valsts meži" pārdod. Un, lai saprastu to dinamiku kādreiz, kad mēs pārņēmām, kad "Latvijas Valsts meži" uzsāka darbību, tajos ilgtermiņa līgumos bija 65%, divas trešdaļas no visas koksnes."
Pēc Latvijas Radio aprēķiniem, 8% no pagājušā gada pārdotā apjoma ir aptuveni 400 tūkstoši kubikmetru koksnes. To vērtība ir ne mazāka par desmit miljoniem eiro.
Nemitīgs spiediens
Akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" pilnībā pieder valstij. Tās kapitāla daļas tur Zemkopības ministrija. Uzņēmums marta sākumā palika bez augstākās vadības, tas ir – bez padomes.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam padomes locekļu pēkšņā atkāpšanās nebija pārsteigums: "Tas varbūt izskatās no malas dīvaini, bet tas instruments, kā šajos uzņēmumos veidoja padomes… Tad, kad tas viss uzsākās, man jau šķita, ka tā būs. Tās varētu būt kādas intereses, ka sākotnējais mērķis, ka padomes veidos no nozares profesionāļiem, ir izjucis."
No neoficiālām sarunām nozarē Latvijas Radio ir zināms, ka "Latvijas Valsts mežu" augstākā vadība nav kompetenta mežsaimniecības lietās.
Tā kā Zemkopības ministrijas politiskā vadība pēc vēlēšanām nomainījās, tad līdzšinējie padomes locekļi vairs nejutās droši savos amatos. Lai nesabojātu reputāciju un nezaudētu nākotnē iespējas strādāt citos valsts uzņēmumos, viņi aizgājuši paši.
Kronbergs to noliedz, tomēr nepārliecinoši.
Latvijas Radio: Ja viņi nebūtu paši aizgājuši, tad varētu būt tāds scenārijs, ka viņi varētu būt atlaisti?
Raivis Kronbergs: Nē, man tāds uzstādījums nebija!"
Arī paši aizgājušie padomes locekļi ir mazrunīgi par aiziešanas iemesliem. Bijušais padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uz jautājumu, kāpēc tā notika, atbildēja izvairīgi un lakoniski: "Paldies par interesi! Kopš marta sākuma es vairs nestrādāju LVM un Jums būtu lietderīgāk aktuālo informāciju saņemt no esošās valdes vai pagaidu padomes. Savu turpmāko karjeru redzu, strādājot ar iestāžu/uzņēmumu operatīvajiem jautājumiem."
Runīgāks bija Rinalds Muciņš, kura pamatdarbs ir vadīt Stradiņa slimnīcas valdi. "Nemitīgs spiediens, ka padome nav laba, nepilda savus pienākumus. Cik tad to var izturēt? Lai nāk labie, jaukie, brīnišķīgākie un darbojas tālāk," komentēja "Latvijas Valsts mežu" bijušais padomes loceklis.
Muciņš arī apstiprināja, ka, vēl pirms kāds no padomes bija aizgājis, jau notika jaunu pagaidu padomes locekļu meklēšana: "Protams, Rīga ir maza pilsēta, un mēs te visi viens otru pazīstam."
Aizgājušajai padomei cita starpā pārmeta, ka pērn konkursā tā izraudzīja divus valdes locekļus, kuri neatbilda nevainojamas reputācijas prasībām. No marta sākuma valdi kontrolē jauna, pagaidu uzņēmuma padome.
Vai tās uzdevums ir atbrīvoties no pašreizējās valdes? "Tas, ka būtu uzstādījums no akcionāra vai kāda cita tagad atbrīvoties no valdes, – tāda nav," sacīja ZM valsts sekretārs.
Pagaidu padome šobrīd izvērtē "Latvijas Valsts mežu" darbu, tostarp arī valdes locekļu paveikto. Izvērtējuma secinājumus gaida zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"): "Man ir viens mērķis, ko es arī esmu teicis, kad mani uzrunājuši ir un ar padomes priekšsēdētāju tiekoties, mērķis ir tāds – lai "Latvijas Valsts meži" atjauno reputāciju, kas ir tomēr nedaudz cietusi, un strādā vienkārši valsts interesēs."
Uzņēmuma valde strādā nepilnā sastāvā. Trūkst valdes locekļa, kura atbildība būtu dabas aizsardzība. Šis postenis bija brīvs arī bijušās padomes laikā. Arī pašā padomē šī vieta bija vakanta.
Dabas aizsardzība nav arī specialitāte nevienam no pieciem cilvēkiem, kuri ir pašreizējā pagaidu padomes sastāvā. "Tā ir mūsu brīva izvēle, kā mēs nodefinējam padomes kompetenci," komentēja Kronbergs.
Savukārt valdē neviens nav atbildīgs par dabas aizsardzību, jo piemērotu kandidātu ar šādu specialitāti nevarēja atrast.
"Mums toreiz bija tāda vēlme ielikt kompetenci uz vidi. Ļoti švaki mums konkursā bija ar pretendentiem.
Tās ilgas vai gaidas par to Zaļo kursu un vidi un tās prasības mums bija tik augstas un lielas, ka šie kandidāti neviens neieguva pietiekamus punktus," skaidroja Kronbergs.
Uzņēmuma stratēģisko mērķu sarakstā, ko apstiprina valde un padome, dabas daudzveidība ir pēdējā vietā. Pirmajā ir palielināt ilgtermiņa peļņu.
Tas neizbrīna Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti: "Domāt par to, ka Latvija no dabas viedokļa ir ļoti aizsargāta, – mēs esam pēdējie saistībā ar "Natura 2000" īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību Eiropā, un mēs esam vieni no pēdējiem ar šo saucamo biotopu aizsardzību, biotopu stāvokli Eiropā. Atklāti sakot,
mēs esam ļoti atpalikuši no citām Eiropas valstīm saistībā ar dabas aizsardzības iniciatīvām."
Uzņēmumam, kas pārvalda pusi no mežiem Latvijā, jādod lielāks ieguldījums dabas aizsardzībā. "Nu, būtu jādomā par 21. gadsimta izaicinājumiem. Nevis ar kaut kādām simpātijām visnotaļ vienotām: tikai cirtīsim vai visu tikai sargāsim, vai metīsimies klimata jomā. Bet lai šīs lietas tiešām būtu ļoti godīgi, harmoniski izplānotas un saliktas resursu pārvaldībā," sacīja Rozītis.