Minot ekonomista Arņa Saukas pētījumu par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Baltijas valstīs, Šmite-Roķe uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti zema nodokļu morāle. Lielu daļu no ēnu ekonomikas veido organizētā noziedzība vai apzināta krāpniecība, maksājot aplokšņu algas. Taču to veido arī mazie uzņēmēji, kuri nemāk un nesaprot, kas ir jādara. Tādēļ pirmais reālākais uzdevums, kā VID var palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku, ir vienkāršot procedūras, "lai mazie uzņēmēji sajustu, ka lētāk un vieglāk ir maksāt nodokļus, nekā mēģināt no tiem izvairīties", pauda VID vadītāja.
Tomēr daudzi plānā paredzētie pasākumi "augļus sāks nest" nevis šogad, bet nākamajos gados, valsts budžetu papildinot par vairākiem miljoniem eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem ēnu ekonomikas apkarošanas plāniem šajā ir lielāks uzsvars uz sadarbību starp dažādām valsts institūcijām. "Mēs nereti aizmirstam apmainīties ar informāciju un analīzi. Ja to mērķtiecīgi izmanto ēnu apkarošanai, būs rezultāti," pauda Šmite-Roķe.
"Viens no piemēriem, ir par skaidras naudas iemaksu bankomātos, par ko sabiedrība satraucas. Mūs neinteresē ikviens Latvijas iedzīvotājs,
mūs interesē šīs skaļās, neloģiskās nobīdes, ja iedzīvotājam nav vispār nekādu ienākumu, bet viņš veic iemaksu bankomātā. Tad mums tiešām varētu rasties loģisks jautājums, kas tā par naudu, ko tu iemaksā bankomātā," sacīja VID vadītāja.
Viņa arī uzsvēra, ka šogad VID bija gatavs pieņemt gada ienākumu deklarācijas jau no pirmajām minūtēm pusnaktī bez pārrāvumiem.
"Mācījāmies no iepriekšējo gadu kļūdām un nepilnībām, bija cilvēki, kas turēja roku uz pulsa arī nakts vidū, paldies viņiem. Šis bija pirmais gads, kad elektroniskā deklarēšanās sistēma godam nostrādāja," akcentēja VID vadītāja.
Līdz otrdienas rītam jau iesniegti vairāk nekā 420 tūkstoši deklarāciju, un vairāk nekā 17 tūkstošiem iedzīvotāju atmaksāti 9,7 miljoni eiro.
