Jautāts, vai redz nopietnus riskus šīs valdības pastāvēšanai gadījumā, ja par Valsts prezidentu tiktu ievēlēts "Apvienotā saraksta" virzītais kandidāts uzņēmējs Uldis Pīlēns, Levits sacīja: "Risks ir redzams, jo tas, ka koalīcija nevar vienoties par vienu [Valsts prezidenta amata] kandidātu, tas nozīmē dziļu plaisu koalīcijā. Tas vienkārši ir jāatzīst.
Es ceru, ka tā plaisa nebūs tāda, kuras dēļ koalīcija sašķīdīs, bet plaisa ir, un šī plaisa, iespējams, vat iet dziļāk, jo tas būtu saistīts arī ar tālākām iespējamām pārmaiņām dažādās pozīcijās," teica Valsts prezidents.
Jautāts par zemo reitingu, kas viņam jau ilgstoši ir vēsturiski zemākais no Latvijas Valsts prezidentu reitingiem, Levits apliecināja, ka reitings varētu būt augstāks, taču tas neietekmēs viņa lēmumu atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.
Pēc Levita sacītā, reitingi ir viens no ietekmējošiem faktoriem, bet ne izšķirošais, kādēļ viņš atkārtoti kandidē uz prezidenta amatu. Izšķirošais faktors ir divu varas partiju "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības piedāvājums viņam izvirzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. "Tad, protams, Saeimai ir jāizšķiras, ko tā vēlas," sacīja Levits.
KONTEKSTS:
Pirmais, kurš paziņojis par savu startu maija beigās gaidāmajās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās, bija "Apvienotā saraksta" dibinātājs, uzņēmējs Pīlēns, kuru augstajā amatā sola atbalstīt "Apvienotais saraksts". Pīlēns atzinis, ka viņam ir sajūta, ka var uzvarēt prezidenta vēlēšanās.
Vēlāk par gatavību kandidēt paziņoja arī esošais Valsts prezidents Levits, uzsverot, ka negribētu saņemt atbalstu no politiskajiem spēkiem, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju. Par atbalstu Levitam paziņoja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība". Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka kopā ar koalīcijas partneriem strādās pie tā, lai varas partijām būtu vienots Valsts prezidenta amata kandidāts.
Amata pretendentu vārdus Saeimā varēs iesniegt no 9. līdz 13. maijam. Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.