ĀM ir vērsusies pie nozaru ministrijām un valsts institūcijām ar aicinājumu sniegt priekšlikumus turpmākai Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju stiprināšanai. ĀM aicina vērtēt, vai nozīmīgu Latvijas uzņēmumu un organizāciju vadības struktūrās ir identificējami Krievijas, Baltkrievijas vai citu trešo valstu pilsoņi, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā un kas varētu būt saistīti ar Krievijas valsts struktūrām. Ja šādas personas un to saikne ar Vladimira Putina režīma īstenoto agresiju tiks identificētas, ĀM ierosinās pret šīm personām vērst Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka no 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, Latvijas atbildīgās iestādes ir pastāvīgi strādājušas, lai identificētu un novērstu gadījumus, kad Latvijā darbojas Krievijas vai citu trešo valstu personas, kas saistītas ar Putina režīmu un tā īstenoto agresiju pret Ukrainu.
"Šis nepārtrauktais darbs turpinās un, lai to paveiktu, esam vērsušies pie nozaru ministrijām ar lūgumu izvērtēt, vai nozīmīgos Latvijas uzņēmumos augsta ranga amatus neieņem trešo valstu pilsoņi, kas atbalsta Putina režīmu un tā īstenoto agresiju pret Ukrainu," atzīmēja ārlietu ministrs.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko Eiropas Komisija cer ierobežot ar jauniem pasākumiem.
