EK piedāvājumā nākamajā ES budžetā plānots samazināt finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības par aptuveni 5%, tas ir “labāk nekā pusgadu vai gadu tika diskutēts un solīts”, atzina Zemnieku saeimas pārstāve.
Latvijai tiešmaksājumiem atvēlētā summa palielināsies, bet tas aizvien nav pietiekami, jo Latvija saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem Eiropā, starpība starp Baltijas un citu ES valstu zemniekiem saņemtajiem maksājumiem aizvien ir liela, uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre.
Citām valstīm gan piedāvāts tiešmaksājumus samazināt, un tas kopumā plaisu starp Latvijas zemnieku un ES vidējo tiešmaksājumu līmeni samazinās par 5% - 6%, atzina Dzelzkalēja-Burmistre.
Cik precīzi pieaugtu maksājums par vienu hektāru, šobrīd ir grūti pateikt, jo Latvijā pieaug arī apstrādātas platības, bet iepriekš izskanēja, ka tie varētu būt 20 eiro.
KONTEKSTS:
Pašreizējā plānošanas periodā ES lauksaimniecības finansējums Latvijai ir aptuveni 2,7 miljardi eiro no 2013. līdz 2020.gadam, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados un ļāvusi palielināt platību maksājumus zemniekiem.
Latvijas zemniekiem maksājumi ir vieni no zemākajiem, Latvijas lauksaimnieki saņem vidēji 88 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 256 eiro par hektāru. 2020. gadā labākajā gadījumā šī summa Latvijā varētu sasniegt aptuveni 132 eiro, liecina Zemnieku saeimas informācija.
