Zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē atzina – maratons ir noslēdzies, taču viss vēl tikai sākas.
Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika ir apstiprinātā un līdz ar to nākamo septiņu gadu lauksaimniecības finansējums dalībvalstīm ir noteikts. Latvijai tie būs aptuveni 2.7 miljardi eiro nākamajos septiņos gados, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados un dod iespējas arī būtiski palielināt platību maksājumus zemniekiem. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma jau pēc lēmuma Briselē Latvijas Radio norādīja, ka aiz katras regulas, no kā sastāv kopīgā lauksaimniecības pakete, ir kompromiss starp 28 dalībvalstīm. Viena no lietām, ko Latvija būtu vēlējusies citādāk, pēc Straujumas teiktā, ir, lai maksājumu likme zemniekiem, kas tikai appļauj platības, būtu mazāka kā tiem, kas tās reāli apstrādā.
Latvijas zemniekiem nākamajos septiņos gados izcīnīti lielāki tiešmaksājumi, taču Latvijai ir iebildumi pret veidu, kā tehniski summa rēķināta. Latvijas zemniekiem 2020. gadā, tātad septiņu gadu perioda noslēgumā, būtu jābūt paredzētiem 196 eiro par hektāru, taču gala dokumentā ir norādīti 195,7, kas nozīmē, ka Latvijai garām ies teju pusotra miljona eiro.
Šāda summa radusies aprēķināšanas procesā, un tāda pati situācija ir arī Rumānijai un abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvai un Igaunijai. Straujuma ir rakstījusi arī pretenziju vēstuli Eiropas Komisijai, kura bija gatava iesaistīties, taču padomē šīs diskusijas vēlreiz atvērt nevēlas. Pirmdien kopīgu deklarāciju Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas dokumentam pievienojusi Latvija kopā ar Rumāniju. Igaunija no šāda soļa atteikusies, jo neuzskata, ka zaudē lielas summas, savukārt, Lietuva neiesaistās, jo ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Latvijas un Rumānijas deklarācija, tiesa gan, neko vairs nemainīs, bet drīzāk paliks vēsturei kā fakts, atzīst Straujuma.
Ministri ir arī vienojušies par tā saukto Pārejas regulu, kas noteiks, kad kopējās lauksaimniecības politiku reāli ieviesīs dzīvē. Tā kā dalībvalstu sarunas ieilga, tad visus likumus nebūs iespējams īstenot jau nākamgad, bet gan tikai 2015. gadā. Taču, kas attiecas uz tiešmaksājumiem zemniekiem, tad tos lauksaimnieki vēl nākamgad saņems līdzšinējā līmenī.
Paredzams, ka Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī paziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku publicēs jau nedēļas nogalē, 21. decembrī, bet Pārejas regulu – īsi pēc Ziemassvētkiem, kas tad ir galīgais solis, kad visi šie likumi stāsies spēkā.
