ĪSUMĀ:
- Skultes terminālim būs nacionālo interešu objekta statuss.
- Valdība neskaidro izvēli par labu Skultei.
- Vēl pēta, vai valstij iesaistīties projektā ar garantijām.
- Eksperts norāda uz Skultes varianta plusiem, kā arī pieļauj, ka valstij būs jāsniedz garantijas.
- Pret termināļa būvniecību Skultē iebilst Piekrastes aizsardzības biedrība, kurā apvienojušies vietējie iedzīvotāji.
Attiecīgais likumprojekts par nacionālo interešu objekta statusu piešķiršanu Skultes LNG projektam tiks sagatavots un iesniegts valdībā līdz 20. septembrim. Pēc tam likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā.
"Dabasgāzes piegāžu jautājumā mēs nevaram atstāt mūsu valsti atkarīgu no pieejas termināliem kaimiņvalstīs. Mums vajadzētu tādu attīstīt savā valstī. Tagad tiks izstrādāts īpašs likums, lai noņemtu visus administratīvos šķēršļus un šo projektu pēc iespējas ātrāk varētu īstenot," skaidroja premjers.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) preses konferencē pēc valdības sēdes sprieda, ka parlaments šī likumprojekta tālākā virzībā būs atbalstošs, jo apzinās šī jautājuma nozīmīgumu.
Nosakot Skultes terminālim nacionālo interešu objekta statusu, būs atvieglota būvniecības procesa administrēšanas kārtība, saīsinātas dažādas citas procedūras, tai skaitā par ietekmes uz vidi novērtēšanu. Svarīgi gūt pārliecību, ka projekta izmaksas būs pamatotas un tas būs līdzvērtīgs termināliem Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, arī Vācijā, izteicās ekonomikas ministre.
Tomēr pēc valdības sēdes nesekoja plašāks pamatojums par lēmumu nacionālo interešu objekta statusu piešķirt tieši "Skulte LNG Terminal" projektam.
"Šis statuss Skultes terminālim piešķirts, pamatojoties uz drošības dienestu ieteikumiem," teica ministre, atzīstot, ka nevar nosaukt otra LNG projekta iesniedzēja – SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" – mīnusus.
Ministre vien norādīja, ka arī Ekonomikas ministrija rekomendēja nacionālo interešu objekta statusu piešķirt tikai vienam – Skultē plānotajam projektam. To saskaņā ar projekta iesniedzēja sniegto informāciju paredzēts īstenot līdz 2024. gada rudenim. Iepriekš izskanējis, ka Skultes projekta izmaksas lēšamas ap 120 miljoniem eiro par termināļa un gāzes cauruļvada izbūvei līdz Inčukalna krātuvei.
Indriksone norādīja, ka līdztekus likumprojektam par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes projektam valdībā 20. septembrī plānots iesniegt arī neatkarīgu ekspertu – "PricewaterhouseCoopers" – izstrādātu LNG termināļa projekta ārējo risku analīzi, kur būs projekta tehniskais, ekonomiskais un juridiskais izvērtējums. Juridiski tiesiskais pamatojums ir īpaši būtisks, ja valsts vēlēsies iesaistīties LNG termināļa izveidē Latvijā.
Uzņēmuma "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons paziņojumā medijiem norādīja, ka valdības lēmums par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu ir nozīmīgs ne tikai Skultes LNG projekta īstenošanai, bet arī nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.
"Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu.
Valdība mums ir noteikusi termiņu – 2024. gada rudens sezona – darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai "Skulte LNG Terminal" projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigtu noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm," norādīja Miķelsons.
Uzņēmumā "Skulte LNG Terminal" gan atzina, ka projektā ir arī tehniski izaicinājumi. Piemēram, gāzesvada būvniecība no termināļa uz Inčukalna gāzes krātuvi. Iedzīvotāju bažas attīstītājs esot sadzirdējis.
"Patlaban tiek apsvērts variants, ka mēs varētu to platformu izbūvēt dziļāk. Respektīvi, nevis divarpus kilometrus, bet jau piecus kilometrus jūrā. Tālāk atvirzīt no krasta un arī vairāk uz ziemeļiem no Skultes ostas teritorijas," sacīja "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis ir Uldis Salmiņš.
Salmiņš atzina, ka terminālis tiks būvēts primāri Latvijas patērētājiem. Lai investori būtu gatavi ieguldīt līdzekļus, ir jāvienojas ar Latvijas gāzes patērētājiem. Pirmām kārtām ar lielajiem patērētājiem, piemēram, "Latvenergo" par piegādēm tieši no šī termināļa. Šādas garantijas atbalsta arī Ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie").
"Katrā ziņā šāda prakse, ka tādas vienošanās tiek slēgtas, ir izdevīgas abām pusēm. Ja viena puse sniedz garantijas, ka tā iegādāsies gāzi noteiktos apjomos, tad otra puse var sniegt pretī garantijas, ka tā šo gāzi piegādās," sacīja Bordāns.
Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" komentēja, ka saprot Skultes izvēli. Viņš sacīja: "Skultes jauda vairāk atbilst Latvijas paredzamajam patēriņam.
Integrācijas līmenis ar dabasgāzes pārvades sistēmu šim projektam, manuprāt, ir gatavāks, ir skaidra sinerģija ar uzglabāšanas infrastruktūru, cauruļvadiem."
Par valsts iesaistīšanos projektā viņš sacīja: "Lai spētu notikt darījums, jāatrod viduspunkts. Jāsaprot, ka Latvijas alternatīva ir krietni mazākas piegādes jaudas šim reģionam, kas tomēr nozīmē jau cenu svārstību riskus, tāpēc viens no ekonomiskajiem apsvērumiem, kas būtu jāvērtē, ir ilgtermiņa stabilitāte." Tādējādi viņš pieļāva, ka valstij var nākties iesaistīties.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš raidījumā norādīja, ka neanalizēs Skultes un Kundziņsalas piedāvājumu, jo gluži vienkārši tam trūkst informācijas publiskajā vidē. Par valsts iesaistīšanos projektā viņš aicināja gaidīt attīstītāja reakciju, kā arī jauno likumu. Viņš pieļāva, ka nākotnē var nākties valstij piedalīties projektā, bet eksperts negribēja "iesaistīties vairāsolīšanā" par to, kas notiks.
Pret termināļa būvniecību Skultē iebilst Piekrastes aizsardzības biedrība, kurā apvienojušies vietējie iedzīvotāji. Vienlaikus biedrība neiestājas pret pašu termināļa būvniecības ideju.
"Mēs neredzējām pamatojumu, kāpēc tas būs lēti vai kāpēc tas būs izdevīgi. Protams, mums liekas jocīgi, ka šodienas valdības lēmums tika pieņemts, pirms tika noskaidrots ekonomiskais pamatojums. Tāpat, protams, padziļināti interesējoties par šo tēmu, mēs sapratām, ka tur ir virkne arī citu apstākļu. Kāpēc ir jāveido terminālis līcī? Cik tas ir izdevīgi? Mums ir ļoti daudz jautājumu, cik tas ir finansiāli izdevīgi? Un kurš par to maksās? Un kāpēc tieši uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir pārdesmit tūkstoši, tagad tiek piespēlēts projekts par vairākiem simtiem miljoniem? Tas kaut kā mums neiet kopā.
Tas vairs nav tikai jautājums par vidi, bet par to, cik šis attīstītājs ir uzticams,"
stāstīja biedrības valdes locekle Marta Timrota.
Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016. gadā. Šī uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Zināms, ka šā gada maijā 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādājās degvielas tirgotājs AS "Virši-A". Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēts 2010. gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", tā patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
KONTEKSTS:
Pašlaik Baltijā sašķidrinātās gāzes terminālis darbojas Lietuvā, Klaipēdā. Savukārt vēlāk rudenī, ap novembri, darbu paredzēts sākt vēl vienam terminālim Paldiskos, Igaunijā. Ar tā darbību sašķidrinātās gāzes sagādē lielas cerības saista arī Latvija, kas nolēmusi arī attīstīt savu LNG termināli.
