Aktuāli

Psihoterapeits Artūrs Miksons par Psihiskās veselības dienu

Aktuāli

Trauksmes cēlāju likumu izskatīs 3. lasījumā

Nākamā gada valsts budžets var aizkavēties

Nākamā gada valsts budžets var aizkavēties

Jau nākamnedēļ Eiropas Komisijā (EK) plānots iesniegt nākamā gada valsts budžeta plānu. Savukārt paša budžeta likuma pieņemšana, arī tas, vai tajā atvēlēs naudu, piemēram, valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algu palielināšanai, jau būs nākamās valdības ziņā. Brīvu līdzekļu vērienīgai tēriņu palielināšanai gan nākamā gada budžetā šobrīd nav.  

ĪSUMĀ:

  • Vēlēšanu gados budžetu gatavo jaunā valdība; bet darbs nav apstājies.
  • Nākamnedēļ 2019. gada budžeta ieņēmumu - izdevumu plānu sūtīs vērtēšanai EK.
  • SVF samazinājis Latvijas izaugsmes prognozes.
  • Latvijas Banka: Ieņēmumu - izdevumu plāns balstās uz reālistiskām prognozēm.
  • Latvijas Banka: Nav īpaša satraukuma, ja Latvija sāks gadu bez apstiprināta budžeta.
  • Naudas jaunām iniciatīvām nākamgad nav.
  • Aizejošā finanšu ministre:  300 miljonu eiro konsolidācija, iespējams, nebūs vajadzīga.

Citus gadus ap šo laiku nākamā gada valsts budžeta likums jau būtu iesniegts Saeimā vai notiktu pēdējie priekšdarbi pirms tā iesniegšanas parlamentā. Tomēr vēlēšanu gados budžeta likuma sagatavošana ir jaunās valdības, bet apstiprināšana – jaunās Saeimas ziņā. Tas gan nenozīmē, ka darbs pie budžeta dokumentu sagatavošanas šobrīd būtu apstājies. Jau nākamnedēļ 2019. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu plānu plānots nosūtīt izvērtēšanai Eiropas Komisijā.

„Eiropas Komisijai ir jāiesniedz esošais budžeta plāns, kaut kas līdzīgs fotouzņēmumam, kur mēs nofiksējam ieņēmumus un izdevumus, neveicot nekādus jaunus grozījumus vai priekšlikumus. 25. oktobrī mēs varētu saņemt Eiropas Komisijas vērtējumu par izlaižu starpībām un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas, protams, arī ietekmē budžeta deficītu,” skaidro aizejošās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības.

“Pēc 25. oktobra varēs sākt strādāt ar jauno budžeta plānu, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no jaunās valdības un tās budžeta politikas prioritātēm,” norāda ministre.

Tieši šonedēļ Starptautiskais Valūtas fonds nācis klajā ar svaigu prognozi par ekonomiskās attīstības tendencēm pasaulē. Latvijai prognozētais izaugsmes temps nedaudz samazināts. Vēl pavasarī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti lēsa, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,5%, bet tagad prognozētais iekšzemes kopprodukta pieaugums samazināts līdz 3,3%.

Tomēr makroekonomiskās prognozes, uz kurām balstīti aprēķini par 2019. gada valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ir visnotaļ reālistiskas, apstiprina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, uzreiz gan piebilstot, ka jārēķinās arī ar riskiem.

„Riski tomēr ir pietiekoši būtiski. Ir lejupvērstie riski, ir augšupvērstie riski. Augšupvērstie riski ir pamatā saistīti ar mūsu darba tirgu. Līdz ar ekonomiskās izaugsmes piebremzēšanos tiek prognozēts, ka arī darba algas un nodarbinātības pieaugums varētu sabremzēties. Ja tas nenotiek, tad tā iekšzemes pieprasījuma puse, protams, būs spēcīgāka,” stāsta Rutkaste.

Tomēr lielākās ekonomistu bažas saistītas ar citviet pasaulē notiekošo.

„Ir ļoti daudzas norises, kas raisa bažas, piemēram, tirdzniecības kari, kuru iniciators ir ASV. Pat ja mēs tiešā veidā tik daudz netirgojamies ar ASV un Ķīnu, tas mūs var ietekmēt. Daudzi Eiropas un citu valstu uzņēmumi var bažīties par šo situāciju, var sabremzēt savus investīciju plānus un tas mūs var skart,” norāda ekonomists.  

Turklāt tirdzniecības kari nebūt nav vienīgais, kas raisa bažas. Latvijas eksporta galvenais noieta tirgus ir Eiropas valstis, bet Eiropas ekonomikai nopietnu satricinājumu var sagādāt nākamā gada pavasarī gaidāmais „Brexit”.

„Izstāšanās laiks tuvojas, vienošanās joprojām nav un ir diezgan liels risks, ka tas izstāšanās process būs nelīdzens un visām pusēm neizdevīgs,” atgādina Rutkaste.

Nelielu ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanos eirozonā prognozē arī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti.

Īpašam satraukumam par to, ka nākamo gadu Latvija sāk bez valdībā un Saeimā apstiprināta valsts budžeta, nav pamata, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

„Ja budžets nav pieņemts līdz gada sākumam, tad vadību uzņemas finanšu ministrs, un tur ir ierobežojums, ka mēneša izdevumi nevar pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem. Iepriekš uzsāktus projektus turpina finansēt, bet nekādas jaunas politiskas iniciatīvas netiek uzsāktas, kamēr nav jauna valdība ar jaunu budžetu,” skaidro Rutkaste.

Jauno valdību veidojošajiem politiķiem gan jārēķinās ar to, ka iespējas jau tuvākajā laikā ķerties pie priekšvēlēšanu solījumu izpildes varētu izrādīties ļoti ierobežotas.

Naudas, ko atvēlēt jaunu pasākumu īstenošanai, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas solītajai minimālās pensijas palielināšanai līdz 200 eiro mēnesī, šobrīd nākamā gada valsts budžetā nav.

Aizejošā finanšu ministre gan apgalvo, ka arī 300 miljonus eiro vērta budžeta konsolidācija, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, iespējams, tomēr nebūs nepieciešama.

Tas, vai jaunajai valdībai darbs pie budžeta būs jāsāk, meklējot iespējas ietaupīt un palielināt valsts budžeta ieņēmumus, būs zināms vēl pirms pašas valdības apstiprināšanas.

 

2 komentāri
Aleksandra Kutuzova
Budzetam jabut gatavam lidz gada beigam un viss, ta ka kaimina kompanijai nav istais bridis stiept gumiju un "domat", ja vini vispar uz to ir spejigi. Ja jau apele pie Likuma, tad ari pats stingri pildi to.
Zane Līvmane
Likums nosaka, ka valsts budžetam jābūt pieņemtam līdz decembra beigām, cerams, ka ievēlētais klaunu bars to apzinās un izdarīs visu valsts labā, nevis domās par savu kabatu piestumšanas
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti