Uzņēmēju atbalstam Eiropa piešķir 181 miljonu eiro; aizdevumi tiks augstas gatavības projektiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem.

Uzņēmēju atbalstam Eiropa piešķir 181 miljonu eiro; aizdevumi tiks augstas gatavības projektiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. Kā atzīst Eiorpas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, divi Latvijas uzņēmējiem akceptētie atbalsta pasākumi ļaus Latvijai mazināt likviditātes trūkumu, ar ko saskaras gan mazie un vidējie, gan lielie uzņēmumi.

Atbalsta piešķiršanu pārvaldīs valsts attīstības institūcija "Altum", un tas tiks sniegts kā garantijas jauniem aizdevumiem un nomai un subsidēti aizdevumi.

"Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem dažādās nozarēs, izņemot kredītiestādes un finanšu iestādes. Garantijas segs līdz 90 procentiem no aizdevuma pamatsummas. Šā pasākuma aplēstais budžets ir 22,5 miljoni eiro. Subsidētos aizdevumus piešķirs finanšu institūcija "Altum". Šā pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.

Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz valsts garantija, gan maksimālā subsidētā aizdevuma summa vienam saņēmējam būs vai nu 15% no gada apgrozījuma pēdējos trijos pārskata periodos vai 50 % no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu laikā."

Tāda veida atbalsts ir gudra un veselīgāka rīcība, jo tā nav vienkārši dāvināta nauda, bet aizdevumi un garantijas. Tā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Skaidrs, ka Krievijas iebrukuma rezultātā situācija tautsaimniecībā ir krietni sarežģīta, un nav noslēpums, ka to izjūt gan iedzīvotāji, gan, protams, arī uzņēmēji. Daudzas lietas kļūst krietni dārgākas un, ja mēs raugāmies no biznesa puses, tad ļoti īsā termiņā daudzas ražošanas procesam būtiskas izejvielas vai nu kļuva nepieejamas, vai nu cena uzleca ļoti augstu. Vienai daļai tas [atbalsta pasākums] būs ļoti būtisks atspaids, lai turpinātu iepirkt vajadzīgās lietas un turpinātu darbību," norāda Jānis Endziņš, minot, ka būtisks šis atbalsta pasākums varētu būt pārtikas nozarei, ķīmijas, farmācijas nozarei un citām nozarēm.

Tādu atbalstu augstu vērtē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas to dēvē nevis par vienkāršu atbalstu "apēšanai", bet ieguldītu naudu, kas dos pievienoto vērtību nākotnē.

"[Ja ir] šī konkrētā programma, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir sagatavojusi, un uzņēmēji, kas jau savukārt ir sagatojuši savus augstas gatavības projektus, tad būtu īstais laiks investēšanai un attīstībai. Protams, mums šobrīd ir ļoti daudz vajadzību, kur ir atbalsta mehānismi, kur atbalsta vienu vai otru sabiedrības grupu. Jā, tas ir vajadzīgs, bet tas tomēr ir "apēšanai", tāpēc šadi investīciju projekti, kas vērsti uz nākotni, ir ļoti vajadzīgi," uzsver Meņģelsone.

Pašlaik gan nav zināms, vai uzņēmēji dabūs arī kādu valsts atbalstu gaidāmajā ziemā. Nākamajā apkures sezonā tie rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā ziemā. Tāpat atbalsts izteikts priekšlikumiem par grantiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem, domai uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes mazināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti