Panorāma

Pļavniekos nošauts vīrietis. Divi cilvēki aizturēti

Panorāma

Panorāma

Strauji kāpj būvniecības izmaksas

Ukrainas kara dēļ pieaugušas būvmateriālu cenas; būvnieki lūdz piemērot cenu indeksāciju līgumiem

Karš būtiski cēlis būvniecības izmaksas. Sadārdzinās materiālu cenas, īpaši metāla izstrādājumiem, kuru ražošanai nozīmīgs avots bijusi Krievija. Tas ietekmē arī valsts lielos būvniecības objektus. Būvnieki lūdz indeksēt jau noslēgto līgumu izmaksas, kā arī atkāpes no solītajiem termiņiem, ja darbus neļauj turpināt piegāžu kavēšanās. Ekonomikas ministrija aicina būvniekus vienoties ar katru pasūtītāju atsevišķi.

Būvniecības materiālu izmaksas pēdējā laikā esot pieaugušas robežās no 20% līdz pat 200%, norādījusi būvnieku organizācija “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”. Šonedēļ izmaksu pieauguma dēļ no līguma slēgšanas par Baltkrievijas robežas izbūvi atteicās firma “Citrus Solutions”, kas pirms dažām nedēļām solīja darbus paveikt par 31,4 miljoniem eiro. 

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) tagad veic jaunu cenu aptauju. Uzņēmuma vadītājs norādīja – ar dārgākām izmaksām jārēķinās visā būvniecības sektorā.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja: “Patiešām situācija ir ļoti sarežģīta. Ja mēs paskatāmies uz visiem projektiem – tiem, kas ir plānošanas stadijā, projektēšanas stadijā, būvniecības stadijā, uz visiem šī jaunā realitāte atstās iespaidu.” 

Tikmēr AS "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīmēja: “Nav šeit runa pat tik daudz par cenu, kā par vispār materiālu pieejamību. Šobrīd tas metāla apjoms, kas bija Latvijā, tas nav pieejams sankciju dēļ.”

“RERE būve” ir viens no būvniekiem, kas šobrīd ceļ “Rail Baltica” dzelzceļa staciju Rīgas centrā. Firmas vadītājs pastāstīja, ka šajā gadījumā līgums jau paredz daļu izmaksu indeksēšanu, taču ne visu. Turklāt arī stacijas būvniecībai materiālu piegādes kavējas, kaut gan metāls objektam tiek iepirkts no Rietumeiropas, nevis Krievijas. 

“Kas ir vēl trakāk – ir signāli, ka vairāki lieli Eiropas metāla ražotāji ir apstādinājuši savu ražošanu augsto enerģijas izmaksu un izejvielu dēļ, kas ir nepieciešamas metāla ražošanai. (..) Visi šie sadārdzinājumi noteikti nevar būt uz būvnieka rēķina. Tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to risinājums šeit būs jāmeklē, mēs to gribam vai ne. Vai arī būs jāapstādina objekti un jādomā, ko darīt tālāk,” atzīmēja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvnieki aicina valsti cenu indeksāciju attiecināt uz jau noslēgtajiem būvniecības līgumiem, par atskaites punktu ņemot 24. februāri, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tāpat būvnieki lūdz atkāpes no līgumos solītajiem termiņiem, ja iemesls ir piegāžu kavēšanās. 
Ekonomikas ministrija (EM) piekrīt, ka iestājušies ārkārtas apstākļi. Taču par līgumos neatrunātu cenu pieaugumu būvniekiem esot jāvienojas ar katru pasūtītāju atsevišķi. Uzdot par būvdarbiem maksāt vairāk neļaujot arī likums. 

EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidroja: “Ministrija neatbalsta tādu vienotu pieeju pilnīgi visos līgumos, bet mēs ļoti aicinām pasūtītājus saprast šo situāciju un nepieļaut vēl negatīvākas sekas, noliekot būvnieku strupceļā. Ja būvniekam ir sadārdzinājums 30% un vairāk, skaidrs, ka viņš nespēs izpildīt saistības.”

Ministrija norādījusi, ka jau iepriekšējā materiālu cenu pieauguma dēļ pasūtīts pētījums par būvniecības izmaksām, kas ļaušot saprast, vai kādus būvniecības projektus valstij vajadzētu atlikt. VNĪ vadītājs arī norādīja – budžeta iespējas tāpat ir ierobežotas. Ja kādi neatliekami projekti sadārdzināsies, citas ieceres nāksies atlikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt