Līgumu bija plānots parakstīt piektdien, taču ceturtdien Ekonomikas ministrijai neizdevās atrast divus valdes locekļus, lai saskaņā ar likumu varētu apstiprināt valdi. Par PA valdes locekļa amata kandidātu izvēlēts PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, bet otrs valdes loceklis būs jāatrod nākamās valdības ekonomikas ministram, un tas var prasīt vairākas nedēļas.
Investori informēti, ka līguma parakstīšana piektdien nenotiks. Taču lielais jautājums – vai viņi gaidīs jaunās valdes apstiprināšanu.
Straujuma gan paziņojumā medijiem ceturtdien vakarā norādīja, ka valdības lēmums par bankas akciju pārdošanu starptautiskajai investoru grupai, ko pārstāv "Ripplewood Advisers", ir spēkā un darījumam ir jānotiek Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā.
Premjere žurnālistiem stāstīja, ka valdības sēdē arī PA konsultanti, bankas „Societe General” un arī otrs „Citadeles” akcionārs – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) apgalvojuši, ka šis esot labākais iespējamais šī brīža līgums, jo „ir ierobežots laiks, un visi konkurenti zina, ka mums ir šis ierobežotais laiks”.
Straujuma norādīja, ka tas viņai liekot uzdot jautājumus par paša Spridzāna profesionalitāti, jo viņa vadītā aģentūra gatavoja dokumentus valdībai. Turklāt valdības sēdē Spridzāns neesot aicinājis nesteigties ar līguma parakstīšanu, tomēr pēc tam viņa šādus signālus esot dzirdējusi.
Premjere arī apgalvoja, ka kavēties ar līguma parakstīšanu nevarēja, jo "jautājums, vai investori mēnesi vai divus vēl gaidīs".
Jautājums, vai viņi te ir gatavi mēnešiem strādāt, jo viņi var investēt citur," pauda Straujuma.
Spridzāna solis Straujumu esot ļoti pārsteidzis, un viņa uzskata, ka tās ir bailes no atbildības likt savu parakstu zem līguma. Viņai gan neesot skaidrs, par ko Spridzānam ir bail.
Straujuma arī norādīja - ja banka netiks pārdota, viņa gribētu redzēt, kurš uzņemsies atbildību valsts priekšā. "Spridzāna kungs, [ekonomikas ministrs Vjačeslavs] Dombrovska kungs, Privatizācijas aģentūra - bet kādam būs šī atbildība jāuzņemas, ja valstij būs kādi zaudējumi par šo procesu," sacīja premjere, norādot, ka to jau ir pateikusi arī Spridzānam.
Straujuma arī norādīja - ja savu pārdošanas komandu nozīmēs Eiropas Komisija, iespējams, tā arī būs "Societe General".
Nu ko viņi darīs? Jūs varat iedomāties. Iespējams, ja amerikāņi nav aizgājuši, ka viņi pārdod tiem pašiem amerikāņiem, un tad jau tā cena ir savādāka - tā cena ir zemāka," prātoja premjere.
Latvijai bija līdz 31.septembrim jāiesniedz Eiropas Komisijai saistošais piedāvājums par „Citadeles” pārdošanu, un tas arī ir izdarīts un piedāvājums akceptēts. Līgums jānoslēdz līdz gada beigām, un sarunas ar investoru ir noslēgušās, līgums ir sagatavots parakstīšanai un investors un PA jau izrunāja visus nosacījumus. Līdz ar to maz ticams, ka investoru pārstāvji būtu gatavi atkal atvērt sarunas un sākt līguma pārskatīšanu.
Ja investors nevēlēsies gaidīt jaunās PA valdes iecelšanu vai arī pēc jaunās valdes iecelšanas sāksies atkal sarunas par līgumu, kura izmaiņām investors nepiekritīs, un darījums izjuks, EK iecels savu pilnvaroto pārstāvi, kura galvenais uzdevums būs atrast pircēju. Cena un pārdošanas nosacījumi vairs nebūs tik svarīgi, un Latvija tos ietekmēt nevarēs.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka ilgu laiku prasīs piemērota speciālista atrašana. Dombrovskis arī uzsver, ka šodienas notikumi vēl nebūt nenozīmē to, ka līgums netiks parakstīts.
„Tas, ka divi konkrēti valdes locekļi nav gatavi šo līgumu parakstīt, pavisam nenozīmē, ka šis līgums nebūs parakstīts,” uzsvēra ministrs.
Tiesa gan, pagaidām joprojām nav zināms, kā Latvijas vilcināšanos uztvers „Citadeles” bankas pircēji, starp kuriem pazīstamākais ir investīciju fonda „Riplewood Holdings” īpašnieks Timotijs Kolinss. Dombrovskis atzīst, ka par investoru viedokli šobrīd nav informēts.
Topošā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pauda, ka nav redzējusi bankas pārdošanas līgumu, bet lēmuma pieņemšanā būtu jāiepazīstas ar lietas apstākļiem. Tai pašā laikā viņa atzina, ka līdz šim bankas pārdošanas process sabiedrībai ticis nepietiekoši skaidrots. Viņa apņēmusies to labot, kļūstot par ministri jaunajā valdībā, un skaidrot valdības paveikto darījuma sagatavošanā.
Finanšu konsultanta «Superia» partneris Mārtiņš Krūtainis savukārt Pieci.lv pauda, ka banku nevarēs pārdot līdz gada beigām, ja netiek iecelti jauni PA valdes locekļi.
„Piekrītu, ka ar šodienas notikumiem pārdošanas process ir izgāzies. Jautājums, kas notiks tālāk – vai EK ļaus valdībai mēģināt vēlreiz, vai mēs būsim pirmie Eiropā, kas ievēros likumā atrunāto procedūru – Eiropas Savienība pārņems pārdošanas procesu. Tur ir interesants moments – ja kāda puse piespiedu kārtā no malas pārdod, tad kādi īsti ir līguma noteikumi? Manā redzējumā, tikai un vienīgi cena. Tad uz A4 lapas ir līgums, kurā pasaka daļas un ciparu, un ne par ko citu nerunā. Jo nevar būt, ka EK valsts vietā uzņemas veselu virkni nosacījumu, ko apņemas un darīs,” norādīja Krūtainis.
Straujuma savukārt paziņojumā medijiem ceturtdien vakarā pauda, ka, viņasprāt, "šobrīd ir nepieciešams parakstīt pārdošanas līgumu, lai jaunie bankas īpašnieki varētu uzsākt darbu pie "Citadeles" turpmākas attīstības, kas dos arī būtisku pienesumu Latvijas banku sektoram un ekonomikai".
"PA valdes neprofesionālā rīcība, atkāpjoties īsi pirms līguma parakstīšanas, ir bezatbildīga. Ekonomikas ministra uzdevums ir apstiprināt LPA valdi un organizēt līguma parakstīšanu," uzsver Ministru prezidente.
Jau ziņots, ka līdzšinējie PA valdes locekļi - Ansis Spridzāns un Guntis Lauska - atkāpās no amata trešdien. Iepriekš Ekonomikas ministrija nekomentēja informāciju, ka Spridzāns un Lauskis atlūgumus iesnieguši „Citadeles” darījuma dēļ.
Valdība otrdien slēgtajā sēdē akceptēja līgumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu starptautisko investoru grupai "Ripplewood Holdings". Bankas pārdošanas līgumā plānots iekļaut punktu, ka ”Ripplewood Holdings” sev piederošās ”Citadeles” akcijas varēs pārdot jau pēc diviem gadiem.
Valdība atbalstītā bankas pārdošanas līguma nosacījumi paredz, ka "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem. Latvijas valdība akceptēja ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka 25% bankas "Citadele" akciju iegādāsies "Ripplewood Holdings", 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
ERAB atbalsta Latvijas valdības lēmumu pārdot valstij piederošās bankas "Citadele" akcijas starptautiskai investoru grupai, ko vada "Ripplewood Holdings" un fonda dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss. ERAB viceprezidents Filips Benets 23.septembrī apmierinātību par notikušo izteica Rīgā, darījumu saucot par profesionāli vadītu procesu.
ASV investoru piedāvātā cena par bankas "Citadele" akcijām un visi investoru vārdi tiks atklāti pēc darījuma noslēgšanas.
Savulaik valsts maksātnespējīgajā "Parex" bankā ar mērķi novērst apjomīgu finanšu krīzi no saviem līdzekļiem naudas ieguldīja aptuveni miljardu eiro, bet kopā ar valsts garantijām - ap diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni eiro. Bankā „Citadele” neatmaksātais atbalsts palicis aptuveni 130 miljoni eiro. "Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
