Pie Strenču jaunās koģenerācijas stacijas aizvien turpina rosīties strādnieki, jo ekspluatācijā to iecerēts nodot marta sākumā. Turpat blakus darbojas vecā katlu māja, kas ar siltumu apgādā centrā esošās ēkās, savukārt mazpilsētas otrā daļā apkuri nodrošina Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas katlumāja.
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (“Nākotnes vārdā jau šodien!”) uzskata, ka tik mazā pilsētā šāda sistēma ir ekonomiski neizdevīga. Koģenerācijas stacijas darbība Strenčos atrisinātu daudzas problēmas – tas ļautu attīstīt arī ražošanu.
“Ienākot uzņēmējam, tas spēja mūs saliedēt, apvienot un nodrošināt pakalpojumu no vienas vietas, kas ir loģiski šai vietai. Pirmais ieguvums. Un otrais – ekonomiski perspektīvā darbavietas un rūpnīcas,” Pētersons.
Uzņēmuma “E Strenči” valdes loceklis Andis Dābols par Ekonomikas ministrijas lēmumu atcelt atļauju Strenču koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros uzzinājis vien no medijiem. Uzņēmējs cer, ka ar Ekonomikas ministriju tomēr izdosies rast kādu kompromisu un atļauju atjaunot.
“Nekas nav ne informēts, ne rakstīts, ne mutiski teikts. Lai gan ir ar tiem [Ekonomikas ministrijas] darbiniekiem runāts un arī ar “Sadales tīkla” darbiniekiem.
Neviens ne viena vārda nav teicis – ziniet, jums tur ir problēmas, jums kaut ko atņems. Tad ļaujiet mums arī kaut ko skaidrot.
Šobrīd man nav komentāru,” sacīja Dābols.
Uzņēmējs Strenču novadā plāno būvēt koģenerācijas stacijas arī Sedas pilsētā, kur aizvien kā kurināmais tiek izmantotas akmeņogles. Tas rada papildu izmaksas gan iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībai. “Mums bija cerība loģiski un pamatoti savu problēmu risināt un ekonomiski iegūt, šobrīd šīs cerības teorētiski zūd,” norāda Pētersons.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Pēc tam Ašeradens solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.
Savukārt decembrī atļaujas pārdot elektrību obligātajā iepirkumā anulētas kopumā trim koģenerācijas elektrostacijām. Kopumā Ekonomikas ministrijas pārbaudēs konstatēti aptuveni 40 aizdomīgie subsidētās elektrības ražotāji un 20 stacijām, visticamāk, varētu anulēt licences.
