Anulē atļaujas
Ministrs pastāstīja, ka pārbaudēs ir identificētas aptuveni 40 “problemātiskās stacijas”. Sākotnēja pārbaudē secināts, ka 7 stacijām izsniegtā atļauja ir akceptējama un tās var turpināt darbu.
Trīs stacijas atļaujas zaudēja: “Energo Fortis” Līvānu novadā, “E –Strenči” Strenču novadā un “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā.
Ekonomikas ministrija valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks skaidroja, ka par šīm trīs stacijām bija skaidrs, ka ir pamats atcelt licences, jo vienā gadījumā “Sadales tīkls” atcēla savu aktu, ar kuru ir pieslēgta šī stacija, jo netika konstatēts, ka elektroenerģija tika nodota tīklā. Savukārt divos gadījumos konstatēts, ka tehnoloģija neatbilst tai, kas minēta lēmumā par tiesībām saņemt obligātā iepirkuma finansējumu.
Sola tiesāties
Šo jautājumu trešdien, 20.decembrī, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur to kritizēja deputāts Jānis Klaužs (Zaļo un Zemnieku savienības). Viņa znots Andris Volanskis ir īpašnieks SIA „Energo Fortis”, kam izsniegtā atļauja ir anulēta.
Klaužs pārmeta to, ka ministrija atļaujas anulē bez konsultācijām ar uzņēmējiem: “Diemžēl es domāju, ka mēs tagad ar šo procesu braucam nākamajā grāvī, kā tas bija, kad pie atjaunojamajiem resursiem tika ieskaitīta dabasgāze. Tagad mēs karojam pret uzņēmējiem, kuri nemaz nav ne blēži, ne krāpušies, un jūs to viņiem pat nepajautājāt, kas tur ir bijis, kas tur noticis. Skaidrs, ka tas aizies tāpat uz tiesu ātrāk vai vēlāk."
To apliecināja arī pats Volanskis: “Jau konsultējamies ar juristiem un attiecīgi izdarīsim secinājumus.
Pieļauju, ka noteikti būs tiesvedība. Pierādīsim savu taisnību. Mums ir visa dokumentācija, ka esam to darījuši.”
Klaužs pēc sēdes ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu aprunājās arī divatā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks gan uzsver, ka ministrija savus lēmumus par koģenerācijas stacijām ir gatava aizstāvēt arī tiesā: “ Tāpēc mēs arī rūpīgi pieejam šiem lēmumiem, jo mums faktiski tā iespēja atcelt šīs atļaujas ir viena. Ja mēs tās atceļam nepamatoti un tiesa atceļ mūsu lēmumu, tad šie uzņēmēji var turpināt saņemt obligātā iepirkuma komponenti, kaut gan varbūt sabiedrībā nav pārliecība par to, ka viņiem šīs tiesības piešķirtas pamatoti.”
Pārbaudes turpinās
Vēl par 29 staciju darbību ministrijai ir šaubas un neskaidrības par noteikumu un normu ievērošanu, un no tām 20 uzņēmumiem pieprasīti paskaidrojumu saskaņā ar administratīvo procesu, jo uzņēmumiem jādod iespēja izskaidrot situāciju, stāstīja Ašeradens.
“Šobrīd, ja mēs skatāmies trīs lielos jautājumus – būvatļauja, tests un nodošana ekspluatācijā, deviņas stacijas mums ir tādas, kur mums ir rūpīgi jāpārbauda līdz galam situācija. Savukārt attiecībā uz 20 stacijām šī dokumentācija neatbilst. Nav viens no šiem noteikumiem izpildīts. Saskaņā ar administratīvā procesa noteikumiem mēs esam pieprasījuši uzņēmumiem paskaidrojumus, un, visticamāk, atļaujas tik anulētas,” sacīja ministrs.
Pēc paskaidrojumu saņemšanas ministrija lems par licences anulēšanu vai atļauju turpināt darbu, bet ministrs norādīja, ka šīs aizdomīgas stacijas varētu zaudēt licences.
Ekonomikas ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka visu pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību. Nepieciešamības gadījumā noteikti tiks piesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, kas jau šobrīd konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir piesaistītas.
Tāpat Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks stingrāku uzraudzību OIK saņēmējiem. Vēl ministrija iecerējusi drīzumā pasūtīt apjomīgu auditu par sabiedrības ieguvumiem no OIK sistēmas. Uz Zaļo un zemnieku savienības deputāta Ingmāra Līdakas jautājumu, cik šāds pētījums izmaksās, Ašeradens atbildēt nevarēja, taču piebilda, ka tas nebūs lēti.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Pēc tam Ašeradens solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.
Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers. "Sadales tīkls" līdz šim izbeidzis darba attiecības vēl ar vienu darbinieku, bet ar trim sākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Pieņemti lēmumi par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās.
