Iepriekšējā valdība solīja pašvaldībām katru gadu atvēlēt vismaz 19,6% no valsts nodokļu ieņēmumiem, tomēr Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītais Ministru kabinets no šīs vienošanās ir atkāpies. Šobrīd paredzēts, ka pašvaldības saņems 18,8% no nodokļiem.
Latvijas Pašvaldību savienība pārmet, ka tādā veidā valdības puse no ekonomiskās izaugsmes iegūs vairāk nekā pašvaldības. “Te jau ir tā lieta, ka valstij un pašvaldībām būtu jāiet vienā solī. Ja valstij kļūst labāk, kā mēs zinām, tas ir šogad, tad arī pašvaldībām tieši tādā pašā veidā ir jābūt labāk,” saka savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē valdības piedāvāto budžetu kritizēja daudzi pašvaldību vadītāji.
Visvairāk iebildumu bija par izmaiņām Dabas resursu nodokļa sadalījumā.
Turpmāk par atkritumu glabāšanu un CO2 izmešiem visus nodokļus saņems tikai valsts. Piemēram, Stopiņu novads, kur atrodas Getliņu atkritumu poligons, nodokļu izmaiņu dēļ zaudēs 1,8 miljonus eiro. Citās pozīcijās Stopiņu ieņēmumi gan pieaugs.
Tomēr Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (Latvijas Reģionu apvienība) uzskata, ka pilnībā nodokli atņemt pašvaldībai ir nepareizi: “Es domāju, ka ir jābūt diskusijai, ka tie nav 0%, jo tāpat mums ir jāmaksā kompensācijas vēsturiski piesārņotās Getliņu apkārtnes iedzīvotājiem, jo gruntsūdeņi ir piesārņoti. Ne tikai ūdens nav dzerams, bet nevar arī laistīt dārzus.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) gan atbild, ka vides aizsardzības jomā vājais posms esot valsts uzraudzības trūkums, tāpēc arī nauda vajadzīga valsts institūcijām. “Šīs institūcijas ir bijušas gadiem ilgi novārdzinātas, un šī finansējuma pārdale dod iespēju nofinansēt vides institūciju darba atlīdzību, resursus, lai tā varētu iegādāties tehnoloģiskās ierīces un veikt kontroles darbības,” skaidro ministrs.
Kaut gan kopumā Pašvaldību savienībai ir pieci dažādi iebildumi saistībā ar nākamā gada valsts budžetu, abas puses parakstīs vienošanās un domstarpību protokolu.
Tāpat nesaskaņots palicis jautājums par 1.-4. klašu bērnu ēdināšanu. Nav arī rasts kompromiss jautājumā par pašvaldību iespējām aizņemties. Arī valsts vietējo autoceļu atjaunošanai nākamgad ieplānots 10,1 miljons eiro, nevis pašvaldību un Satiksmes ministrijas sarunās minētie 16,9 miljoni eiro, liecina Latvijas Pašvaldību savienības publicētā informācija.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vairākkārt piekrita, ka daudzām lietām reģionos naudas nepietiek. “Ir lietas, par kurām valdība un Pašvaldību savienība var vienoties, un ir lietas, par kurām mēs neesam atraduši vienošanās iespēju. Tas saraksts par vienošanos ir garš, tas saraksts par domstarpībām ir īss. Bet, protams, šodien šādā sapulcē neviens nerunās par to visu, par ko mēs esam vienojušies, bet turpinās diskutēt par tām lietām, par kurām neesam vienojušies,” saka premjers.
Latvijas Pašvaldību savienība vēl cer, ka valdība vietvarām budžetā paredzēs vairāk naudas. Tomēr premjers Krišjānis Kariņš būtiskas izmaiņas šobrīd izstrādātajā projektā neparedz.
KONTEKSTS:
Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad. Prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīs 173,9 miljonus eiro.
Nākamgad pašvaldībām iecerēts atvēlēt 18,8% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem; iepriekš bija iecerēts 19,6%. Lai gan tādējādi nevienai pašvaldībai nākamgad nebūšot mazāk naudas, Pašvaldību savienība nav apmierināta ar piedāvājumu.
