Rīta Panorāma

17. augustā Saldus ezera piekrastē house mūzikas festivāls

Rīta Panorāma

Festivāls «Printmaking In» šogad aicinās uz «Nomales intimitāti»

Intervija ar premjerministru Krišjāni Kariņu

Kariņš sola vēsturiski lielāko valsts budžetu; papildu vajadzībām pārdalīs 10 miljonus

Nākamā gada budžetā paredzēts 500 miljonu eiro pieaugums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš norādīja, ka tādējādi algām un investīcijām varēs pārdalīt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Kariņš uzsvēra, ka budžets nākamgad būs vairāk nekā 10 miljardi eiro - lielākais, kāds Latvijai jebkad ir bijis. Premjerministrs uzsvēra, ka, lai gan ekonomikas izaugsme palikusi lēnāka, joprojām naudas valsts budžetā ienāk vairāk nekā iepriekš.

Šī gada budžeta izdevumi sasniedz 9,391 miljardu eiro, 2018.gada budžeta izdevumi bija 8,95 miljardi eiro, 2017. gadā izdevumi – 8,36 miljardi eiro, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Kariņa ieskatā, ir sajūta, ka naudas trūkst, jo cilvēki vienmēr grib vairāk. "Apetīte aug ēdot," sacīja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka visas problēmas nav iespējams atrisināt vienlaikus.

Kariņš arī stāstīja, ka labprāt veidotu uzkrājumus, bet viņam kā valdības vadītājam jāsaskaņo dažādo partiju leģitīmās intereses. Politiķis uzsvēra, ka koalīcijas partneru intereses ir leģitīmas. Tādējādi budžets plānots ar nelielu deficītu. Valdībai jāvienojas par kopsaucēju, cik naudas atstāt budžeta deficīta segšanai, cik nepieciešams dot dažādām nozarēm.

Premjerministrs uzsvēra, ka Latvijai nav maz naudas. Jautājums esot par to, kā tiek saimniekots ar esošajiem līdzekļiem.

Kariņš stāstīja par ieceri, ka, viņaprāt, jāatslogo mazās algas, jo Latvijā esot viens no lielākajiem slogiem uz mazajām algām Eiropā. Pēc Kariņa domām, vajadzētu paaugstināt neapliekamo minimumu, nevis minimālo algu, ko iepriekš bija ierosinājusi Jaunā konservatīvā partija. Premjers norādīja, ka, paaugstinot minimālo algu, vairāk naudas nāksies samaksāt arī nodokļos.

Valsts maka biezums bija arī viens no galvenajiem sarunas tematiem, premjeram trešdien, 14.augustā, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Pēc tikšanās Kariņš sacīja, ka ar jauno valsts budžetu stiprinās sociālo taisnīgumu.

“Protams, ka visas ministrijas saredz, ka vajadzētu pat vēl vairāk naudu pārdalīt. Iespējas ir, kādas viņas ir, un diskusijas tagad notiek par to, kas būtu tās kopīgās prioritātes, kā mēs caur valsts budžetu varam veicināt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo taisnīgumu. Es ticu, ka mēs kā valdība šo spēsim un arī izdarīsim,” sacīja Kariņš.

Kariņš: Budžets stiprinās sociālo taisnīgumuZane Mače

    Savukārt prezidents Egils Levits uzsvēra, ka budžeta veidošanas process, kā vienmēr, ir sarežģīts darbs, jo vajadzību ir daudz. Tomēr viņš tic, ka premjeram ar komandu darbs pie nākamā gada valsts budžeta būs sekmīgs.

    Egils Levits: Par valsts budžetuZane Mače

      “Ir redzams, ka šis process ir komplicēts, jo ir, protams, daudz dažādas prasības ministriem, politiskajiem spēkiem. Ministru prezidentam tas viss ir jākoordinē, jāsaskaņo, lai mums kopā Latvijai būtu viens sakarīgs, jēdzīgs budžets,” sacīja Levits.

      KONTEKSTS:

      Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV") iepriekš norādīja, ka, pārskatot ministriju budžeta izdevumus, šogad cer atrast ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu  revidēšanā pērn, kad tādējādi atrasti 50 miljoni eiro.

      Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti