Panorāma

Nepieņemt cietušā iesniegumu ir nepieņemami!

Panorāma

Pieaug nesaskaņas "Vienotībā"

V.Dombrovskis: "Citadeles" cena var būtiski kristies

No «Citadeles» pārdošanas valsts, visticamāk, saņems zem 74 miljoniem eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 7 mēnešiem.

Ekspertu pesimistiskās prognozes par „Citadeles” bankas pārdošanas darījuma cenu un nosacījumiem var arī apstiprināties un Latvija var arī nesaņemt cerētos 74 miljonus eiro – to atklāti atzinis nu jau bijušais ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš  sarunā ar Latvijas televīziju atzina, ka bankas cena varētu kristies pat par vairākiem desmitiem miljonu eiro.  

Lēmums atlikt „Citadeles” pārdošanu uz pēdējo brīdi un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijai var neizdoties iegūt cerēto summu par banku – tā atzīst bijušais ekonomikas ministrs, tagadējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš norāda, ka galvenais iemesls tam ir līguma nosacījumi, kuri tiešā veidā neņem vērā arī bankas gūto peļņu.

Bankas kredītporfeļa kvalitātes novērtējums šī gada beigās ir faktors, kas izšķirs, cik valsts saņems par "Citadeli". Bijušais ekonomikas ministrs atzīst – cenas pazemināšanās ir teju neizbēgama. 

„Šāds risks noteikti pastāv, jo saskaņā ar pārdošanas līgumu pircējam noteikti ir tiesības, noslēdzoties šim gadam, šo cenu pārskatīt. Tātad tie būs 74 miljoni mīnus X, kur X būs starpība starp prognozētu bankas pašu kapitālu uz 31.decembri un to vairāk vai mazāk reālo, kas būs pēc audita slēdziena,” skaidro bijušais ministrs.

Ja šobrīd nebūtu noteikta obligāta prasība banku pārdot, pie esošajiem līguma nosacījumiem bijušais ministrs to nedarītu. 

„Pircējs ar savu auditoru ir pieteicis diezgan būtiskas atšķirības, salīdzinot ar pašas bankas auditora prognozēto pašu kapitālu, nu, varētu būt diezgan būtiski,” atzīst ministrs, pieļaujot, ka starpība var būt līdz pat 30 miljoniem.

Dombrovskis norāda, ka, visticamāk, par galīgo pārdošanas cenu vēl joprojām nāksies cīnīties auditoriem. Savukārt bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka darījuma cenas un nosacījumu dēļ valdībai būtu vajadzējis apsvērt tālākās sarunas ar Eiropas Komisiju: „Cena ir ļoti zema, tas ir tīri rēķinot pēc kapitalizētās peļņas. (..) Es tomēr nemainu savas domas – vajadzēja mēģināt atrast citu ceļu, runāt ar komisiju.”

Vjačeslavs Dombrovskis tomēr uzsver, ka viņš nepiekrīt izskanējušajam viedoklim par to, ka izdevīgāks risinājums varētu būt izrādījusies darījuma uzticēšana Eiropas Komisijai. Tas ir saistīts ar jau šobrīd noslēgtajiem līgumiem. „Grūti piekrist tam, ka tas nebūtu sliktākais variants, jo pilnvarota persona būtu tas pats finanšu konsultants. Savukārt iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu par atlīdzību šim finanšu konsultantam, kas ir fiksēta summa un nav atkarīga no pārdošanas summas,” sacīja Dombrovskis.

Vai nu investors ir apņēmies iegādāties banku ar ievērojamu atlaidi, vai arī ar bankas kredītportfeli tik tiešām kaut kas nav kārtībā, tā investoru raidītos signālus komentēja Dombrovskis.

Privatizācijas padomes valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs gan trešdien, uzreiz pēc pārdošanas līguma parakstīšanas, noliedza, ka investors šajā darījumā varētu ietaupīt.

„Visa korekcija, par ko mēs esam vienojušies, visu summu investors iegulda bankas kapitālā un tā nauda tāpat ir ienākusi Latvijā  un tāpat ir izmantota tautsaimniecībā,” klāstīja Loginovs.

„Vadoties no šādas loģikas mēs varētu pateikt, ka, piemēram, privatizējot vai pārdodot jebkādu valsts aktīvu, pietiks vienkārši ar apliecinājumu, ka tā summa vienkārši tiks iztērēta Latvijā un līdz ar to valsts īsti neko var nesaņemt un cena var būt nulle. Skaidrs, ka galu galā tā cena būs zemāka un lai arī tā nauda būs ieguldīta bankā, pēc tam, vai tas notiks pēc diviem, trim, pieciem vai desmit gadiem, kad investors šo banku pārdos, visa tā peļņa būs tikai un vienīgi investoram,” skaidroja  Dombrovskis.

Finanšu eksperts, finanšu konsultanta ,,Superia” partneris Mārtiņš Krūtainis  gan norāda – Loginova minētā investora apņemšanās korekcijas summu ieguldīta bankas kapitālā uzskatāma par pozitīvu aspektu, tajā pat laikā uzsverot – neierobežota cenas pazemināšanas iespēja nav ierasta prakse.

„Parasti tomēr ir kaut kāds diapazons, kurš tiek noteikts, un ārpus šī diapazona iestājās šis īpašais noteikums par to, ka pusēm ir tiesības tomēr nenoslēgt darījumu, ja ir būtiskas izmaiņas notikušas,” pauda Krūtainis.

„Citadeles” bankas saistības pret valsts budžetu ir vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet to paredzēts pārdot aptuveni par 74 miljoniem, ne vairāk. Šā gada peļņa, kas varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro, tiks jaunajam īpašniekam, jo cena jau noteikta, ierēķinot šo provizorisko peļņu.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti