Parlamentārās izmeklēšanas komisija paraksta galaziņojumu par «Citadeles» pārdošanu

Pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas "Citadele" pārdošanu parakstīja galaziņojumu, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.

Par tā apstiprināšanu balsoja deviņi komisijas deputāti, bet viens deputāts - Kārlis Šadurskis ("Vienotība") - pret, savukārt vēl viens komisijas deputāts sēdē nebija ieradies.

Komisijas secinājumi nav glaimojoši lēmuma pieņēmējiem, un komisija norāda, ka atbildīgs par bankas “Citadele” pārdošanas rezultātu ir Ministru kabinets, kurš 2014.gada 29.jūlija sēdē ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu. Bez tam iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas “Citadele” pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas par rīcības objektivitāti. Pēc komisijas locekļu domām, pārdošanas procesa izmeklēšanas laikā gūtie secinājumi tomēr nav zaudējuši aktualitāti arī šobrīd, it īpaši - saistībā ar "airBaltic" darījumu.

Kūtris aģentūrai BNS pēc komisijas sēdes teica, ka komisijas galaziņojumu līdz šīs nedēļas beigām kopā ar atsevišķiem Saeimas deputātu komentāriem plānots iesniegt Saeimas Prezidijā un pirmdien notiks Saeimas Prezidija sēde.

Pēc viņa teiktā, komisijas galaziņojumā ir nosauktas vairākas valsts pārvaldē esošanas problēmas, tostarp informācijas pieejamības, kā arī piekļuves valsts noslēpumam apgrūtinājumi.

"Attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju, arī šīs komisijas darbā bija redzams, ka mēs bieži runājam par faktiem, ko visi zina, bet, izrādās, ka mums ir jāklusē. Absurds ir tas, ka es pat nedrīkstu no plenārsēdes nosaukt, kuri ministri balsoja konkrētajā Ministru kabineta sēdē, jo, izrādās, tieši tas, kurš balsoja par vai kurš atturējās, ir ierobežotas pieejamības jautājums. Es nesaprotu, kas tur par noslēpumu varētu būt! Lai sauktu pie atbildības par balsošanu?" atzina Kūtris.

Pēc Kūtra teiktā, parlamentārās komisijas ir lietderīgas, jo tā ir parlamenta uzraudzība pār izpildvaru. "Ja parlamenta vairākums plenārsēdē var nobalsot pret konkrētās valdības jeb konkrētās situācijas politisku vērtēšanu no parlamenta skatupunkta, tad viena trešdaļa Saeimas deputātu var pieprasīt veidot izmeklēšanas komisiju, kur ir tiesības šo situāciju izvērtēt un pateikt savu viedokli. Cilvēki nevar gaidīt, ka šī komisija būs oficiālā valsts izmeklēšanas iestāde, kura noteiks, ko saukt pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības. Mūsu praksē mēs arī redzējām, ja mums radās aizdomas par šāda veida pārkāpumiem, mēs šo jautājumu sūtījām izvērtēt kompetentajām iestādēm, jo ne mums to lemt. Viņi pateica, ka pārkāpumus nesaskata. Mūsu uzdevums ir pārbaudīt, vai valsts pārvalde ir rīkojusies tā, kā tai vajadzētu darīt, vai valsts pārvalde ir rīkojusies atbilstoši likumam. Šajā gadījumā mēs nevarējām pārmest, ka būtu rīkojušies pretrunā ar likumu, bet, vai rīkojās, kā labi saimnieki, to gan mēs skaidri un gaiši parādām, ka nē," sacīja Kūtris.

Viņš arī pastāstīja, ka ir saņēmis vēstuli no Ģenerālprokuratūras, kurā ir minēts, ka "Vienotības" frakcijas iesniegtais iesniegums par iespējamiem pārkāpumiem Kūtra darbībā ir atteikts, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes viņa darbībā.

Arī Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Kūtris uzsvēra, ka komisija savā galaziņojumā prasīs, lai, piemēram, būtu plašākas pieejamības informācija par to, kā pieņemti lēmumi valdībā par darījumu ar "Citadeli". Šādu ierosinājumu nodos Tieslietu ministrijai.

"Es saprotu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ne vienmēr tiek vērtētas viennozīmīgi, bet savs politiskais redzējums uz nebūšanām valstī mums ir jāizsaka, un es ceru, ka mūsu ziņojums nav no tiem, kas ir norakstāms, jo tur ir idejas, kas ir jāsakārto.

Un tagad redziet "airBaltic" lietā mēs ar to pašu saskaramies, ar slepenību, ar klusām lemšanām, tāpēc es ceru, ka kāda viena otra no idejām tomēr aizies un sakārtos Latviju," norāda Kūtris.

Tiesa, visticamāk komisijas gala ziņojums vēl pirms tā publiskošanas Saeimā tiks papildināts ar komentāriem – ziņojumu ar savu viedokli apņēmies papildināt Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars. Viņš norāda, ka vēlas, lai izmeklēšanas rezultāti tomēr tiktu ņemti vērā un samazinātu līdzīgu darījumu atkārtošanās iespēju.

""Citadeles" pārdošanas gadījums pēc būtības, pats par sevi nav Saeimas deputātu uzmanības vērts no tāda viedokļa, ka tas jau ir noticis un tur neko vairs nevar mainīt," norāda Bondars.

"Principā, tādā gadījumā pētām to kā vēsturnieki, un dodam to pētīt vēsturniekiem vai politologiem.

Bet ja mēs gribam nākotnē kādu vērtīgu atziņu iegūt, tad, protams, mums ir šādas situācijas jāanalizē un jāveido institucionālo atmiņu, lai tā nekad vairāk nenotiktu, ka mēs saņemam vismazāko cenu jeb mazu cenu par šo te darījumu – tajā pašā laikā, iespējams, iegūstot arī kādas pozitīvas lietas," saka Reģionu apvienības līderis.

Savukārt vienīgais "pret" balsojušais komisijas loceklis Šadurskis jau iepriekš medijiem jau skaidroja, ka neatbalsta komisijas izstrādāto gala ziņojumu, jo, viņa skatījumā, gala ziņojuma projekts nav uzskatāms par atbilstošu izmeklēšanas komisijas ziņojuma statusam, bet gan ir vērtējams kā politisks dokuments, kurā ir veikta "smalka manipulācija ar teikuma stilistisko nokrāsu" un redzama izmeklētājiem nepieņemamu paņēmienu lietošana.

Jau vēstīts, ka Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vērtē valstij piederošo „Citadeles” bankas akciju pārdošanas procesu.

Novembra sākumā tika parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.

2009.gada pavasarī ERAB kļuva par 25% nacionalizētās “Parex” bankas akciju īpašnieci. Apmaiņā pret 93 miljoniem eiro, ERAB izvirzīja savas prasības. Pirmkārt, pienākumu valstij ātri atpirkt akcijas, ja ERAB vēlēsies tās pārdot. Otrkārt, valstij jāgarantē, ka ERAB savu naudu nezaudēs plus saņems procentus. Tāpēc Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība ar toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstu sniedza ERAB galvojumu 126 miljonu eiro apmērā.

“Parex” sadalīja “labajā” un “sliktajā” bankā – attiecīgi izveidoja “Citadeli” un “Revertu”. Abās ERAB palika kā valsts partneris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti