Lielāka minimālā alga un nodokļi – ko nesīs 2017.gada valsts budžets

Saeima pēc aptuveni 20 stundu darba ceturtdien, 24. novembrī, agrā rītā pieņēma valsts nākamā gada budžetu un saistītos likumus. Tā kā būtiskākie nodokļi nākamgad netiek paaugstināti, koalīcijas pārstāvji 2017. gada valsts budžetu nodēvējuši par solījumu pildīšanas budžetu, kurā prioritātes ir izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība. 

Valsts budžetu, kura pieņemšanu šoreiz pavadīja protesti pret  mikrouzņēmuma nodokļa atcelšanu un sociālo iemaksu celšanu mazo algu saņēmējiem, atbalstīja 59 tautas kalpi. Pret bija 36 deputāti un neviens balsojumā neatturējās. Pret budžetu balsoja opozīcijas partijas – tās ir nemierā ar plānoto minimālo sociālo iemaksu slieksni, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kā arī tā sauktajām "deputātu kvotām".

Vērtējumi:

2017. gada budžets skaitļos

  • Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad paredzēti 8,1 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi – 8,4 miljardu eiro apmērā. Nākamgad tēriņi pieaugs par aptuveni 680 miljoniem eiro jeb 9% vairāk, salīdzinot ar šo gadu.
  • Visvairāk finansējums pieaugs aizsardzībai, sasniedzot 1,7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), veselības aprūpei, izglītības sistēmai (pedagogu algu reformai), iekšlietu sistēmai (strādājošo atalgojuma reformas pabeigšanai).

Nākamgad tērēs par 680 miljoniem eiro vairāk, minimālā alga pieaugs līdz 380 eiro
    • Budžeta deficīts nākamgad plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā šajā gadā.
    • Latvijas IKP izaugsme nākamgad tiek lēsta 3,5% apmērā. Šī prognoze gan ir visai optimistiska, salīdzinot, piemēram, ar Eiropas Komisijas prognozi – 2,8% Latvijas IKP izaugsmi nākamgad.
    • Pirmo reizi valsts budžetā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve jeb "spilvens" nebaltām dienām – tas plānots 26 miljonu eiro apmērā jeb 0,1% apmērā no valsts IKP.

    Augs minimālā alga un pabalsti

    Gaidāmas dažādu nodokļu izmaiņas

    Izmaiņas mazā biznesa vidē

    Kas iegūs un kas zaudēs?

    "Swedbank" Finanšu institūta pārstāve Evija Kropa intervijā Latvijas Radio atzina, ka nākamā gada budžetā "ir daudz mazu lietu, kuras kaut kādas atsevišķas sabiedrības grupas patiešām varēs sev saskatīt kā vērtīgas".

    Ekonomiste stāstīja, ka minimālās algas saņēmēji izjutīs algas pieaugumu. Turklāt, saistībā ar pērn ieviesto diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu iedzīvotājiem, kas pelna mazāk, nākamgad būs iespēja iesniegt 2016.gada ienākumu deklarāciju un atgūt pārmaksāto nodokli.

    "Tas būtu tas, ko es aicinātu cilvēkus noteikti darīt arī 2017.gadā – par šī gada neapliekamo minimumu  iesniegt deklarāciju un patiešām šo te pārmaksāto nodokli atgūt," teica Kropa, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienests ir darījis pietiekami daudz, lai deklarācijas iesniegšanas procesu atvieglotu.

    Ģimenes ar bērniem gan spēcīgu pretimnākšanu nākamgad neizjutīs, lai arī daudz līdz šim runāts par demogrāfijas jautājumiem. Ģimenes valsts pabalsta pieaugumu sajutīs vien ģimenes, kur ir četri un vairāk bērni. Turklāt salīdzinājumā ar Igauniju šis pabalsts ir samērā mazs, sprieda ekonomiste.

    Jautāta, vai nākamā gada budžets mazinās ienākumu nevienlīdzību Latvijā, ekonomiste atzina, ka ienākumu nevienlīdzību mazina pirms pāris gadiem pieņemtais lēmums par diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu.

    Tiesa, tas pie nosacījuma, ja cilvēki iesniedz ienākumu deklarāciju un atgūst pārmaksāto nodokli. Turklāt sabiedrības grupām ar izteikti maziem ienākumiem un ar apgādājamiem diferencētais ar IIN  neapliekamais minimums "absolūti nedod nekādu labumu, jo ienākumu līmenis no tā nemainās".

    Priekšlikumus nodēvē par populismu

    Saeimas opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" (NSL) ir pret nākamā gada budžeta projektu, jo to neapmierina, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņas, kā arī 20 miljonu eiro sadale "deputātu kvotām". Līdzīgi iebildumi ir arī opozīcijā esošajai Latvijas Reģionu partijai. Abas opozīcijas partijas uzskata, ka koalīcijas deputāti ar "deputātu kvotām" bruģē savu partiju ceļu nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

    Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vairākus opozīcijas priekšlikumus, piemēram, samazināt ministriju skaitu, nosauca par populismu, bet atzina, ka debates par pavadošajiem likumprojektiem bija konstruktīvas.

    Savukārt "deputātu kvotas" premjers neuzskata par vēlētāju uzpirkšanu. "Tā ir ilūzija, ka tā var kādu uzpirkt",  tā ir parlamenta prakse, kuru vajadzētu ielikt saprātīgās robežās, uzskata Kučinskis.

    Kučinskis sēdes noslēgumā debatēs, kurās saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli var runāt tikai par konkrētiem priekšlikumiem, pieteicās runāt par 656 no 666 priekšlikumiem, jokojot, ka esot nedaudz māņticīgs un par 666. priekšlikumu runāt negribētu. Viņš pateicās deputātiem par darbu un norādīja, ka, lai gan debates bija garas, par svarīgākajām valdības prioritātēm debašu nebija, kas nozīmē, ka “mēs kā valsts ejam uz priekšu”. 

    Valsts nākamā gada budžeta vērtēšana ieilgst līdz agram rītam
       

      Partijas "Vienotība" Saeimas deputāts Edvards Smiltēns Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka "Vienotība" nākamā gada budžetu vērtē kā apmierinošu, jo tajā ir nodrošināts finansējuma pieaugums divām partijas prioritātēm – izglītībai un iekšējai drošībai.

      "Esam panākuši algu pielikumu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem," teica deputāts, atzīstot, ka "Vienotība" vēlējusies lielāku minimālās algas pieaugumu nākamgad.

      Vēl, pēc Smiltēna teiktā, "slikti ir tas, ka nav rasti risinājumi veselības aprūpes finansēšanai. Situāciju veselības aprūpē es vērtēju kā diezgan kritisku". Smags lēmums bijis par mikrouzņēmumu nodokļa režīma atcelšanu pēc diviem gadiem. Taču tā vietā būs jauns atbalsts jaunuzņēmumiem.

      Deputāts Kaimiņš: "Tas bija murgs, kas vakar notika"

      "Tas bija murgs, kas vakar notika," tā 20 stundas ilgo valsts nākamā gada budžeta vērtēšanu Saeimā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" vērtēja neatkarīgais parlamenta deputāts Artuss Kaimiņš. 

      Pēc viņa teiktā, trešdienas rītā sāktā valsts nākamā gada budžeta vērtēšana Saeimā līdz nākamās dienas agram rītam ieilga tā saukto deputātu kvotu dēļ. Dažādiem deputātu priekšlikumiem kopumā sadalīti 27 miljoni eiro, un liela daļa finansējuma novirzīta Ventspils pilsētas pašvaldībai, kur saimnieko ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistītās partijas "Latvijai un Ventspilij" līderis Aivars Lembergs.

      Lembergam, pēc Kaimiņa domām, doti "mesli", lai budžetu vispār varētu pieņemt. "Esmu pret deputātu kvotām, tāpēc balsojums bija tik ilgs," teica Kaimiņš un norādīja, ka viņš nedomā, ka par Latvijas nodokļu maksātāju naudu būtu arī, piemēram, jāizdod grāmata par sieru.

      "Neesmu saskāries ar tāda mēroga zādzību. (..) Nezinu, kā to savādāk nosaukt," tā par deputātu kvotām izteicās Kaimiņš.

      "Saskaņa" par miljonāriem un pensionāriem

      Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Andrejs Klementjevs, vērtējot 2017.gada valsts budžetu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka pozitīvi ir tas, ka rasts ap 20 miljonu eiro finansējums demogrāfijai, kā arī teju 67 miljonu eiro papildu finansējums veselības aprūpei.

      Lai arī nākamā gada budžetā ir paredzēts ievērojami lielāks finansējums nekā iepriekšējā, tomēr pensionāri un maznodrošinātie to īpaši neizjutīs. "Skaidrs, ka pensionāri un maznodrošinātās personas gaidīja to, ka nauda tiks ieguldīta, lai mazinātu nabadzības riskus. Nav nekā," secināja Klementjevs.

      Pēc Klementjeva teiktā, nākamgad nav paredzēts "neviens jauns pabalsts”. Tāpat "visi opozīcijas deputāti bija šokēti par jauniem nodokļiem", kas iepriekš netika solīti. Vēl gaidīts, ka samazinās darbaspēka nodokļus, taču arī tas ir izpalicis.

      Klementjevs atzina, ka "Saskaņa" aicinās Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus saistībā ar Saeimā atbalstītajiem bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ierobežojumiem.

      Jautāts, vai nabadzības riskus varētu mazināt Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara priekšlikums - samazināt miljonāriem iedzīvotāju ienākuma nodokli -, ko "Saskaņas" deputāti atbalstīja, bet kas neguva parlamenta atbalstu, Klementjevs sacīja:

      "Ne visi priekšlikumu bija tā labi pārdomāti…

      Skaidrs, ka atbalstījām Mārtiņu kā kolēģi opozīcijā. Skaidrs, ka labi saprotam, ka mums nav to bagāto cilvēku tik daudz, lai speciāli viņiem izdomātu kaut kādu nodokļu atlaidi."

      Tā sauktās deputātu kvotas Klementjevs vērtēja pozitīvi. "Ja godīgi, es neredzu tur neko sliktu," teica Klementjevs, atzīstot, ka arī "Saskaņas" deputātiem iedalīti teju 100 000 eiro, lai tie varētu atbalstīt savus vēlētājus. 

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti