Lai gan EK uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs ne tik strauja kā to paredz Latvijas valdība, kopumā tiek uzskatīts, ka valdībai izdosies noturēt pietiekami sabalansētu budžetu, saglabājot deficītu 1,1% apmērā.
Latvijas nākamā gada budžets novērtēts nevis "izcili", bet "labi" – kopumā tas atbilst Stabilitātes uz izaugsmes pakta nosacījumiem, kas regulē visu eirozonas valstu budžetus. Galvenais pārmetums – Latvijai bijis visai ierobežots progress strukturālo reformu jomā.
Proti, bažas izraisa tas, ka šogad ir ieviesta vien neliela daļa no Pasaules bankas un citu ekspertu ieteiktajām strukturālajām reformām. Līdz ar to vidējā termiņā valdībai varētu būt grūtāk sabalansēt budžeta izdevumus un ieņēmumus.
Turklāt pašvaldību vēlēšanu tuvošanās varētu vēl vairāk kavēt veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformu.
EK paredz arī nedaudz zemāku ekonomisko izaugsmi nekā to prognozē Latvijas valdība. Jau ziņots, ka saskaņā ar EK aplēsēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017.gadā pieaugs par 2,8%. Tikmēr Latvijas nākamā gada budžeta projektā Latvijas IKP izaugsme nākamgad tiek lēsta 3,5% apmērā.
