Viena no šādām saimniecībām ir Roberta Jonāna vadītā „Stārķi”, kas ik dienas izslauc 3,5 tonnas piena. No turienes viss piens nonāk Lietuvas pārstrādes uzņēmumos. „Mēs pienu realizējam ar Lietuvu, bet tagad izskatām variantu sadarboties ar Latvijas piena kombinātu. Teiksim tā: kurš maksā, tas pērk!”
Piena iepirkuma cenai visu laiku ir tendence mainīties, saka "Stārķu" saimnieks, cerot, ka pasaules cenu kāpums pienam kaut santīmu dos pienesumu arī piena lauksaimniekiem. „Cenas mainās ik pa dekādei (..) Visi mēģina noturēt savu cenu, bet neviens nekad nedomā par zemniekiem,” norāda Jonāns. „Ja tagad maksātu tos pašus 26 santīmus [kā pirms krīzes], es būtu laimīgs. Bet mēs spējam izdzīvot, ja ir 16 santīmi. Tomēr viss ir atkarīgs no tā, cik tev ir kredīti,” norāda Jonāns.
„Stārķu” saimniecībā kredītsaistības ir 100 000 latu apmērā, kas ir nepieciešami attīstībai.
Šobrīd lauksaimnieki vēl ir neziņā, kas notiks ar piena kvotām. Jonāns pārliecināts, lai izdzīvotu Latvijas ražotāji, ir jābūt labākai valsts politikai, vismaz mācoties no lietuviešiem,. „Valsts politika sīkumos atšķiras, un tie sīkumi ļauj Lietuvai vairāk attīstīties,” saka Jonāns. Viņš norāda, ka Daugavpils ielu remontā uzvarējis Lietuvas uzņēmums, kamēr pretējus piemērus viņš nespēj nosaukt.
Tieši uz kaimiņzemēm, līdzīgi kā "Stārķu" saimniecībā, šobrīd nonāk liela daļa Latvijas piena un Latvijas ražotājiem problēmas var rasties, saka arī Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Daugavpils nodaļas vadītājs Guntars Melnis. „Tuvojas 2015.gads, kad kvotas tiks atceltas. Kas tad notiks?” retoriski vaicā Melnis. Viņš atgādina, ka Igaunijas un Lietuvas piena ražotāji jau rosās pie Latvijas robežas un izvērš piena pārstrādes uzņēmumu būvi.
