Otrdien, 22. martā, valdības sēdē skatīts un pieņemts VARAM ziņojums, kurā ieteikts tieši vēja parku projektiem ar jaudu virs 50 megavatsundām saīsināt projekta izstrādes laiku līdz pusgadam. Tagad līdz vēja parka būvdarbu sākšanai paiet 3,5–4 gadi, teica Plešs.
Ministrs klāstīja, ka iecerētā paātrinātā procedūra vēja parku projektu attīstībai tiks piemērota tiem projektiem, kam valdība iepriekš būs piešķīrusi nacionālo interešu objekta statusu.
Par projekta attīstību gala vārdu teiks nevis pašvaldība, kā tas ir tagad, bet centralizēti viena valsts iestāde – Būvniecības valsts kontroles birojs.
Jautāts, vai uz šiem projektiem attieksies ietekmes uz vidi novērtējuma prasības, ministrs sacīja, ka saīsinātajā procedūrā būšot vides prasības, kas būs jāievēro.
Pēc Pleša teiktā, ar jauno regulējumu tiks izveidots "zaļais koridors" "zaļās" elektrības ražošanas projektu virzībai Latvijā. Jau ilgu laiku interese par vēja parku attīstību Latvijā ir bijusi ļoti liela. Attīstītājiem pievilcīga šķiet vēja parku attīstība gan uz sauszemes, gan jūrā.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") atzīmēja, ka iecerētais regulējums mazinās birokrātiju un beidzot Latvijā varēs sagaidīt investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā.
Eglītis gan uzskata, ka būtu jārada mehānismi, lai pašvaldības gūtu kādu labumu no to teritorijā esošu vēja parku darbības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja: kamēr tiek plānotas plašākas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, Latvija spers konkrētus soļus, lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem.
"Mums ir svarīgi samazināt savu atkarību no Krievijas enerģētikas. Tas būs ar masīvu vēja parku attīstību. Sekos konkrēts likums, bet rīt valdībā skatīsim, kā paātrināt vēja parku saskaņošanas procedūru, lai varētu nonākt pie tā, ka valsts daudz vairāk elektrības pati spēj saražot no pašmāju avotiem. Šajā gadījumā no vēja, kas pūš jebkurā gadījumā. Ja mums ir vēja turbīnas un infrastruktūra, varam to pārvērst elektrībā, līdz ar to mazāk dedzināt Krievijas gāzi un kļūt neatkarīgāki," teica premjers.
KONTEKSTS:
Latvijā vēl pērn nogalē darbojās divi vēja parki – Grobiņā un Ventspils pusē. Abos saražoja pusi no Latvijā iegūtās vēja enerģija – 40 MW, otru pusi saražoja individuālajās turbīnās. Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs stāstīja, ka arī nākamos vēja parkus plānots būvēt Kurzemē. Līdz šim vēja parku attīstības procesu kavēja gan nesakārtotā likumdošana, gan iedzīvotāju iebildumi.
Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas uzņēmums AS "Latvenergo" tuvākajos gados plāno būtiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu projektos un sevišķi vēja parkos gan uz sauszemes, gan jūrā. Valsts ir iecerējusi veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" dibinātam kopuzņēmumam.
