Panorāma

Policijai Cēsīs un Alūksnē aizdomas par fiktīvu vakcināciju

Panorāma

Lāči izšķirti un nogādāti uz jauniem mežu masīviem

“Latvenergo”: Pienācis īstais laiks vēja parku izbūvei

«Latvenergo» plāno būvēt vēja parkus Latvijas reģionos un jūrā

Tagad esot īstais laiks, lai sāktu domāt par vēja parku izbūvi Latvijā – tā apgalvo "Latvenergo".  Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas  uzņēmums tuvākajos gados plāno būtiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu projektos un sevišķi vēja parkos gan uz sauszemes, gan jūrā. Tas esot svarīgi, lai mēs kļūtu neatkarīgāki arī no tādām elektrības cenu svārstībām, kādas piedzīvojam tagad.

Latvija, tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu, virzās uz klimatneitralitāti. Paredzēts, ka tuvāko 30 gadu laikā elektrību ražos bez siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām. Līdz ar to "Latvenergo" plāno būtiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu projektos un sevišķi domāts par vēja izmantošanu.

Tuvākajos piecos gados, visticamāk, redzēsim daudz jaunu vēja parku visos Latvijas reģionos, bet tuvākajos desmit gados – vairākus arī jūrā.

"Modernās turbīnas ir pietiekami lielas, un tām Latvijas līdzenumi ir drīzāk kas pozitīvs. Līdz ar to nav lielas nozīmes, vai tā ir tikai Kurzeme un piekraste. Vēja parki var arī atrasties tālāk no jūras," sacīja valsts AS "Latvenergo" tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. "Protams, mēs visi kopā, savā ziņā valdība, bet arī Latvijas sabiedrība, saprot, ka, ja mēs gribam iet uz zaļu elektrību, tad mums ir nepieciešami papildu enerģijas avoti."

Cikmačs apgalvoja, ka pēdējos gados vēja turbīnu tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās un kļuvušas efektīvākas. Tas nozīmē, ka, tagad izbūvējot vēja turbīnu, tās pašizmaksa, pārrēķinot elektrības cenā, atbilst tirgus cenai, un neesot nepieciešams papildu atbalsts tās darbībai.

"Savukārt, ja mēs paskatāmies plašāk uz to, kas tagad notiek, elektrības cenas tagad ir ļoti augstas. Tad, ja mums būtu šādi energoresursi pašiem savi, tas nozīmētu, ka mēs nebūtu atkarīgi no ārējās pasaules. Mums Latvijā būtu pašiem savi ražošanas aktīvi, ar kuriem mēs pilnībā saražotu enerģiju. Pagaidām diemžēl mums ne vienmēr ir tik daudz ūdens, lai mēs visu saražotu no Daugavas," teica Cikmačs.

“Latvenergo” paši grasās attīstīt sauszemes vēja parkus visās Baltijas valstīs. Bet vienlaikus arī apsver sadarbību ar ārzemju partneriem pie sarežģītākiem projektiem, piemēram, vēja turbīnu izbūvi jūrā.

Potenciālie partneri ir vairāki, un nav vēl zināms, ar kuru sadarbība tiks noslēgta. Bet, kā noskaidroja Latvijas Televīzija (LTV), viena no kompānijām ir dāņu "European Energy",

kas šī gada aprīlī parakstīja elektroenerģijas pirkuma līgumu ar Igaunijas enerģētikas uzņēmumu "Eesti Energia". Tagad attīstītājs cer uz sadarbību Latvijā gan vēja, gan saules paneļu parku izbūvē.

"Projekti plānoti visā valstī. Tie ir milzīgi un ar lielu potenciālu. Pavisam noteikti ar jaudu, kas lielāka par gigavatu. Es ceru, ka jau nākamgad sāksim izbūvi," klāstīja "European Energy" projektu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Maikls Vaibergs Pītersens. "Ir zināmi izaicinājumi, runājot par Latvijas likumiem. Bet es uzskatu, ka jo vienkāršāk, jo labāk. Man liekas, ka Latvijas varasiestādes dažas lietas varētu vienkāršot un atvērt spēles laukumu jau pieredzējušiem spēlētājiem. Piemēram, Dānijā mēs strādājam ar "atvērto durvju" principu. Tas nozīme, ka atbildība balstās uz privātajiem uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri investē jaunās iespējās. Un riski ir viņu pašu rokās. Viņi izvēlas izbūves vietu. Un, ja tad pašvaldība pasaka “nē”, tad viņi ar to arī rēķinās."

Lai pārliecinātu iedzīvotājus par vēja parku izbūvi, uzņēmums sola attīstīt cilvēkiem draudzīgu infrastruktūru, piemēram izbūvējot bērnu laukumus. To, ka pienācis īstais laiks sākt vēja parku izbūvi, LTV stāstīja arī "Eesti Energia" grupas uzņēmuma "Enefit Greeni" Latvijas filiāles vadītājs Juris Antužs.

"Kopš 2012. gada Latvijā nav nodots ekspluatācijā neviens vēja parks. Kaimiņi jau ir aizsteigušies krietni priekšā.

Ja Latvijā instalētā jauda ir aptuveni 80 megavatu, tad Lietuvā tā ir 550 megavati, Igaunijā 320 megavati apmēram. Izteikta, ļoti liela starpība. Ļoti lēts resurss pieejams, vienkārši ir jāizmanto iespējas.

Latvija šobrīd ir viena no līderēm Eiropā, runājot par atjaunojamo enerģiju, un tas tāpēc, ka mums ir jaudīgas hidroelektrostacijas. "Latvenergo" atzina, ka, domājot par nākotni, jāpatur prātā, ka vējš nepūš katru dienu, arī saule ne vienmēr ir spoža, un arī ūdens saražotā jauda ir svārstīga.

"Līdz ar to joprojām tuvākajā desmitgadē un nedaudz vairāk ir ļoti nepieciešamas stabilas ražošanas jaudas, kas spēj ražot tad, kad nav šie trīs. Tās joprojām ir termoelektrostacijas," klāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Pret vēja parku izbūvi Latvijā vairākkārt protestējuši iedzīvotāji. Bažas bijušas par troksni, vibrācijām, turbīnu iederību ainavā. Iebilduši arī dabas aizstāvji, apgalvojot, ka vēja ģeneratori varētu traucēt putnu migrācijas ceļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt