Latvijā lielākās bankas nenovēro Baltkrievijas uzņēmēju pieplūdumu

Latvijā strādājošās bankas vismaz pagaidām pieprasījuma pieplūdumu no Baltkrievijas uzņēmējiem ar vēlmi šeit atvērt bankas kontu un sākt darbību nav konstatējušas un arī nākotnē izmaiņas šajā ziņā neprognozē. Lai gan baltkrievu uzņēmējiem Latvija ir atvērusi durvis un aicinājusi pārcelt savu darbību pie mums, banku pusē piesardzība un jauno klientu izvērtēšana nav atcelta. Augstie drošības standarti saglabāti, un baltkrievu uzņēmumiem un privātpersonām kā nerezidentiem ir jāpierāda saikne ar Latviju un naudas izcelsmi.

Latvijā lielākās bankas nenovēro Baltkrievijas uzņēmēju pieplūdumuLinda Zalāne

Pirms vairāk nekā nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka darbu pie kampaņas, lai piesaistītu augsta līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas speciālistus no Baltkrievijas. LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka šajā laika posmā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem un

desmit no tiem jau ir pieņēmuši lēmumu par daļēju vai pilnīgu savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka valsts vēlme piesaistīt uzņēmumus no Baltkrievijas ir apsveicama, bet var rasties šķēršļi. “Tas ir tas, kas ir saistīts ar bankām. Kādā veidā baltkrievu uzņēmumi kādā no Latvijas bankām varētu atvērt kontu un kā pēc tam darboties ar NVS klientiem,” norādīja Bāliņa.

Proti, Latvija ir atvērusi durvis Baltkrievijas uzņēmumiem, bet tas nemazina banku augstos drošības standartus.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka valstij ir jāpieturas pie tiem standartiem, ko ieviesa saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu plūsmas apkarošanu. Pēdējā gada laikā Latvija ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai finanšu sektors neiekļūstu tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

Cita situācija ir tad, ja baltkrievi Latvijā iegūst patvēruma meklētāja statusu. “Ja cilvēki šeit iegūst, piemēram, patvēruma meklētāja statusu un ilgstoši šeit uzturēsies, tad tas var viņiem būt arī par legālu pamatu atvērt kontu mūsu bankās. Jā, šobrīd problēmas bankās atvērt kontus ir nerezidentiem, bet patvēruma meklētājs tad no adreses viedokļa kļūs par Latvijas rezidentu un spēj šeit atvērt bankas kontu,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Radio, aptaujājot vairākas bankas, noskaidroja, ka vismaz pagaidām nav lielas intereses no Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem atvērt kontu Latvijas bankās.

„Swedbank” pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka viņa pārstāvētā banka nesadarbojas ar tiem klientiem, kuriem nav saskarsme ar Eiropas Savienību vai Eiropas ekonomisko zonu. “Un tāpēc šeit mēs varam runāt par Baltkrievijas uzņēmumu kontu atvēršanu tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir pārstāvniecības Latvijā, bizness Latvijā un viņi var pamatot, kāpēc viņiem vajag tieši Latvijā kontu. Ja šis uzņēmums darbojas tikai Baltkrievijā un pagaidām Latvijā nav neko sācis īsti darīt un tikai teorētiskā līmenī plāno, tad kontu nebūs nemaz tik viegli atvērt.

Tas tāpēc, ka būs jāpamato naudas izcelsme, gan arī jāiziet klientu pārbaude, kā likums noteicis. Vēl papildus jāņem vērā bankas iekšējais riska līmenis,” skaidroja Krops.

Arī “Luminor” bankā pagaidām īpaša interese no Baltkrievijas uzņēmumiem par konta atvēršanu Latvijā nav bijusi.

Līdzīga situācija ir arī “SEB bankā”. “Arī neprognozējam, ka interese varētu būtiski pieaugt, jo arī pēdējā pusgadā šādu gadījumu skaits “SEB bankā” ir bijis ne vairāk kā pieci. Turklāt pārsvarā interese ir bijusi no privātpersonām, kurām ir saikne ar Latviju vai kuras ir pārcēlušās uz dzīvi Latvijā,” pastāstīja “SEB bankas” pārstāve Elīna Neimane.

Banku pārstāvji uzsvēra, ka klientu izvērtēšana vidēji aizņem dažas dienas, bet tā notiek individuāli. Attiecībā uz Baltkrievijas uzņēmumiem atlaides netiek dotas. Bankas skaidro to, kāda ir uzņēmuma īpašnieku struktūra, kas ir patiesie labuma guvēji, kādā ir naudas izcelsme un klientu loks. Tāpat nerezidentiem – gan Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām – jāpamato sava saikne ar Latviju.

Jānis Krops norādīja, ka bankas durvis ir atvērtas visiem potenciālajiem klientiem, bet ir jautājums, cik tālu bankas var veikt savas riska pārbaudes, lai noskaidrotu visas nepieciešamās nianses.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti