Oskara Irbīša dzīvības apdrošināšanas uzkrājums “Swedbank” pagājušā gada beigās bija ap 7000 eiro. Kopš gada sākuma vērtība sākusi strauji kristies. Neticot, ka situācija uzlabosies un ņemot vērā, ka nauda vajadzīga tagad, Irbītis prasīja bankai uzkrājumu izmaksāt.
“Pagāja vairākas dienas, un es saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo daļa šo līdzekļu atrodas fondā, kurš ir pārtraucis savu darbību uz laiku. Faktiski šie līdzekļi ir arestēti. Konkrētajā gadījumā tas ir fonds “Swedbank Russia”. [..] Kā tas tā sanāk, ka mani līdzekļi strādā manai valstij naidīgas valsts finanšu struktūras labā?” pauda Irbītis.
Kopumā Krievijā ieguldīti nedaudz vairāk nekā 10% uzkrājuma. Tagad banka ieteikusi rakstīt jaunu iesniegumu, kurā lūgt izmaksāt tikai neiesaldēto uzkrājuma daļu. Irbītis skaidroja, ka izvēlējies dinamisko ieguldījumu plānu un nav sekojis līdzi, kur tieši banka naudu iegulda, jo uzticējies “Swedbank” ekspertiem.
“Personīgi esmu samierinājies ar to, ka šī gada laikā ir zaudēti lieli līdzekļi fondos. Bet es neesmu ar mieru samierināties, ka tiek ieguldīti līdzekļi kaut kur, kur tie vairs nav atgūstami,” pauda Irbītis.
Tikmēr “Swedbank” par notikušo ir sava versija. Ar Irbīti slēgts vecā tipa līgums, kur atbildīgs par to, kur tieši nauda ieguldīta, esot klients.
“Līdz 2014. gadam šādi līgumi ir slēgti, klientam principā ir pašam bijusi izvēle, kur sadalīt savus ieguldījumus, respektīvi, ikmēneša maksājumus, kurus viņš ir veicis šajā uzkrājumā. Viņš pats ir noteicis, cik proporcionāli lielu daļu viņš grib ieguldīt, piemēram, Rietumeiropā, ASV, Krievijā vai kādos citus akciju tirgos,” skaidroja “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.
Tomēr Irbītis noliedz, ka jebkad būtu devis uzdevumus, kurā valstī vai fondā ieguldīt. Viņš tikai izvēlējies stratēģiju. Turklāt akciju portfelis kopš 2007. gada esot daudzkārt mainījies bez viņa līdzdalības.
Tikmēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija norādīja, ka līdzīgā situācijā varētu būt aptuveni 1700 cilvēku.
Šādam skaitam klientu daļa dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu ir ieguldīti Krievijā vai ar to saistītos fondos. Kopējā summa ir aptuveni pusotrs miljons eiro, tātad 900 eiro uz vienu ieguldītāju.
FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure pieļauj, ka vismaz daļu šīs naudas vēl būs iespējams atgūt, it īpaši tad, ja pirktais Krievijas fonds pats ieguldījis arī citās valstīs. “Tas šobrīd nav ne bankas, ne apdrošinātāja spēkos šo lietu izmainīt. Ja fonda darbība ir apturēta, gluži vienkārši ir jānogaida, kad tā tiks atjaunota. [..] Es piedāvātu šobrīd uzticēties fonda pārvaldniekiem, kas pārvalda situāciju, ņem vērā riskus, iespējas un izmanto labāko brīdi, kad realizēt šos aktīvus,” skaidroja Dundure.
Tikmēr “Swedbank” ieteica Irbītim turpināt saziņu ar banku, lai situāciju izrunātu. Irbītis, kurš banku uzskata par līdzatbildīgu, pauda, ka būtu priecīgs par bankas pretimnākšanu un atlaidēm citiem bankas pakalpojumiem.
Savukārt pensiju fondu ieguldījumi Krievijā esot niecīgi. 3. līmeņa pensiju fondiem Krievijā ieguldījumu neesot vispār, savukārt 2. līmeņa pensiju fondiem pārsvarā pastarpināti ar Krieviju varētu būt saistīti četri miljoni eiro no kopumā sešiem miljardiem, norādīja FKTK.
