Panorāma

Darba devēji bruņojas pret vīrusu

Panorāma

Anestēzijai – 60, intensīvajai terapijai – 50

Vēlreiz sola strauji likvidēt OIK

«KPV LV» iesniedz likumprojektu par OIK atcelšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

“KPV LV” Saeimas frakcija iesniegusi Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus par elektrības obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanu, informēja frakcija.  Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) Saeimā no tribīnes paziņoja, ka ir sagatavots likumprojekts OIK atcelšanai. 

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Jau pērn ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro valdībai piedāvāja OIK normas no likuma vienkārši izsvītrot, vienlaikus brīdinot, ka tiesvedības ar elektrības ražotājiem valstij varētu izmaksāt pat miljardu eiro. Tāpēc valdība ministra risinājumu uz priekšu nevirzīja.

Tagad Nemiro ar "KPV LV" deputātu atbalstu Saeimai iesniedzis ļoti līdzīgu likumprojektu, kas subsīdijas elektrības ražotājiem atceltu. Ministrs stāsta – tā kā Saeimas izmeklēšanas komisija, kuras ziņojumu 27. februārī Saeima apstiprināja, atzinusi OIK par prettiesisku, OIK saņēmēji uz valsts atbalstu vairs nevar paļauties.

Viņš gan skaidroja, ka nav iecerēts atcelt obligāto iepirkumu pilnībā, bet gan virskompensācijas.

“Būtībā nav būtiski, vai mēs pērkam elektroenerģiju no “Latvenergo” vai atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Pats būtiskākais, ko mēs vēlamies, ir atcelt virskompensācijas, šī virskompensācija ir rezultējusies mūsu rēķinos,” sacīja Nemiro.

Viņš pauda, ka, atceļot OIK, caurmērā elektrības rēķins mājsaimniecībām varētu mazināties par 15%. Tas nozīmētu, ka apmēram 40 miljoni eiro paliktu mājsaimniecībām savu nepieciešamību nodrošināšanai, sacīja ministrs.

“KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens paziņojumā medijiem atgādināja, ka ceturtdien Saeimā apstiprinātajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā ir secināts, ka nepieciešams nekavējoties atcelt OIK virskompensācijas un to atcelšana ir tālāk atkarīga no politiskās gribas.

Izstrādātais likumprojekts paredz atteikties no OIK jeb virskompensācijām, kas nozīmē, ka no elektrības rēķiniem tiktu svītrota ailīte “obligātā iepirkumu komponente”.

Obligātais iepirkums arī turpmāk tiks saglabāts, bet no ražotājiem elektroenerģija tiks iepirkta par biržas cenām, kas ir godīgi un taisnīgi pret visiem tirgus dalībniekiem un sabiedrību kopumā, paziņojumā medijiem  skaidroja “KPV LV”.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par OIK atcelšanu
00:00 / 00:54
Lejuplādēt

“Mēs iepērkam elektroenerģiju no dažādiem ražotājiem. Dažādi ražotāji ir virskompensēti. Piemēram, “Latvenergo” ik gadu saņem 25 miljonus OIK. Likumprojekts paredz atcelt virskompensāciju, kas ir OIK, ko redzam savos rēķinos, bet neatcelt obligāto iepirkumu. Mēs iepirksim elektroenerģiju par biržas cenām no jebkura ražotāja,” Latvijas Radio skaidroja Nemiro.

Ne ministrs, ne partija nenorādīja, no kura gada plāno atcelt OIK maksājumu, bet iepriekš valdība atbalstīja ieceri atteikties no tās no 2021. gada.

KONTEKSTS:

Atbildīgo daudz, bet vainīgo nav - tā izriet no Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojuma par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.

Tikmēr valdība jau vasarā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021. gada valsts atbalstu "zaļās" elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkumu komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs.

OIK maksājumu plāno daļēji uzlikt lielākajiem CO2 emitētājiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā, tad katru gadu samazinātos.  

2019. gada janvārī, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta.  

Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK  un EM strādāja pie alternatīvām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti