Jau tagad varam vērot, ka daļa iedzīvotāju neziņā par nākotni pietur naudu un tērējas tikai pirmās nepieciešamības precēm, un līdzīgi var rīkoties arī investori ar miljonos mērāmu ieguldījumu plānu atlikšanu.
Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji prognozēts, un iekšzemes kopprodukts pērn ir palielinājies par gandrīz pieciem procentiem. Taču šos Centrālās statistikas pārvaldes jaunākos datus aizēno Krievijas sāktās karadarbības gaidāmās sekas arī ekonomikā.
Kā uzsver Finanšu ministrija, pērnā gada un šā gada sākuma spēcīgo ekonomikas atgūšanos nu ir skāruši jauni satricinājumi. Un tie var nozīmēt ne tikai ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar karadarbību sākušajām Krieviju un Baltkrieviju un apgrūtinājumiem darījumos ar Ukrainu.
Vienlaikus ar tirdzniecības sakaru pārtraukšanas ietekmi jārēķinās arī ar patērētāju noskaņojuma kritumu, kas var vājināt pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kuras nav vērtējamas kā pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat sagaidāms arī privāto investīciju apsīkums, krasi pieaugot uzņēmēju piesardzībai.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis atzina, ka īpaša, būtiska loma būs valsts un Eiropas Savienības fondu investīcijām, kur vēl pēc iepriekšējām prognozēm šai gadā sagaidāms pieaugums vēl apmēram par trešdaļu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
“Ņemot vērā visu šo ģeopolitisko situāciju, Finanšu ministrija patlaban strādā operatīvi pie makroekonomikas prognožu atjaunošanas. Ņemot vērā visas sankcijas, kas tika ieviestas, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī citus riskus, mēs plānojam tuvāko nedēļu laikā sagatavot atjaunotas makroekonomikas prognozes, iesniegt Fiskālās disciplīnas padomei un tālāk ar to virzīties arī uz valdību,” skaidroja Jarockis.
Tādējādi
pašlaik nav pat aptuvenu prognožu, kā nule sāktais karš ietekmēs pie mums jau esošo investoru plānus
un tos, kas līdz šim tikai lūkojās Latvijas virzienā.
Un pašlaik izteikt prognozes būtu pāragri, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
“Es domāju, ka tas nav tikai stāsts par mūsu reģionu, tas ir stāsts, nu vismaz te Eiropā kopumā, jo katrai valstij ir sava veida attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju, ar to pusi. Ja mums aptuveni 7% bija eksports un arī imports kaut kādā apjomā, tad apgrozījums bija vairāk par miljardu eksportā, vairāk par miljardu importā. Ar Baltkrieviju, protams, ir daudz, daudz mazāk. Protams, šobrīd virkne uzņēmēju risina veidus, kā pārstrukturēties, salāgoties tādā operatīvā režīmā, ko var, ko nevar izdarīt, bet, protams, ka tas atstās iespaidu,” atzina Rostovskis.
Viņš arī uzsvēra – daudzi uzņēmēji sadarbību pārtrauc patriotisku iemeslu dēļ, Krievijas Federācijas uzsāktā kara dēļ.
“Šogad jau mums jārunā ne tikai par tādu uzņēmējdarbību, bet šis tiešām ir vērtību karš, sadursme starp vērtībām, starp civilizācijām, un te uz šo lietu jāskatās ir daudz plašāk,” uzskata Rostovskis.
Vispirms ir jāaptur Krievijas agresija, bet tikai tad varēs sākt domāt par biznesu, norādīja Rostovskis. Arī Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane piebilda, ka pašlaik vēl ir pārāk daudz nezināmā, lai izteiktu prognozes.
“Jebkura karadarbība reģionā palielinās nenoteiktību un arī samazinās investīciju vides stabilitāti, un, protams, ka šie aspekti ietekmēs arī investīciju plānus. Pieņemsim, runājot par potenciāli jauniem investoriem, ģeopolitiskā situācija arī ir risks, ko izvērtē investori, plānojot savu darbību vienā vai otrā valstī,” stāstīja Helmane.
Viņa norādīja, ka šobrīd tiek apzināti esošie investori, un lielākajai daļai šobrīd vēl neesot konkrētu plānu kaut ko mainīt. “Protams, par šo ir vēl pāragri runāt,” uzsvēra Helmane.
Ekonomisti ir piesardzīgi, bet pašreizējā brīdī redz labus izaugsmes tempus eksportam Rietumu virzienā. Savukārt Eiropas fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots. Pēc iepriekšējām prognozēm, šajā gadā publiskajām investīcijām tika plānots vismaz par trešdaļu liels kāpums.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
