Panorāma

Maršruta mainīšanai būtu vajadzīgi 8 gadi

Panorāma

Vairākums iedzīvotāju uzskata – VDK dokumenti ir jāatklāj

Ukrainas valdība pārņem "PrivatBank"

FKTK: Latvijas «PrivatBank» strādā ikdienas režīmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

AS “PrivatBank” Latvijā šobrīd strādā ikdienas režīmā un nav vērojama pastiprināta klientu aktivitāte pēc Ukrainas valdības lēmuma par “PrivatBank” nacionalizāciju. Vērojams, ka bankas klienti Latvijā sazinās ar savu banku un interesējas par pašreizējo situāciju, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija medijiem.

Šis nebūs Latvijas Krājbankas scenārijs. Tā, vērtējot Ukrainas valdības lēmumu pārņemt savā kontrolē valsts lielāko banku “PrivatBank”, kura ir līdzīpašniece Latvijā strādājošajai tāda paša nosaukuma bankai, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

AS “PrivatBank” ir autonomi strādājoša banka Latvijā, un tas nozīmē, ka tā nav Ukrainas bankas filiāle, bet patstāvīga banka, kas strādā atbilstoši Eiropas Savienības likumiem.

Tās vairākuma akcionārs ir Ukrainā strādājoša banka “PrivatBank”, kam pieder 46,5% AS “PrivatBank” akciju. Pārējie ir mazākuma akcionāri, kam pieder mazāk par 10% no bankas balsstiesīgajām akcijām. Ņemot vērā Ukrainas valdības lēmumu par nacionalizāciju, AS “PrivatBank” ir netieši mainījies lielākais akcionārs – par “PrivatBank” Ukrainā īpašnieku ir kļuvusi Ukrainas valsts, kam tagad pieder 46.5% Latvijā strādājošās AS “PrivatBank” akciju.

Latvijas Radio raidījumā "Aktuālā intervija" situāciju skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore un padomes locekle Jeļena Ļebedeva: 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apliecina, ka ir ciešā saziņā gan ar Ukrainas Centrālo banku, gan AS “PrivatBank” un uzmanīgi seko līdzi situācijas attīstībai.

Lēmums par oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genādijam Bogoļubovam piederošās “PrivatBank” pārņemšanu nāca pēc tam, kad Ukrainas Centrālā banka tai lūdza noteikt valsts pārraudzību pēc septembrī veiktajiem neveiksmīgajiem stresa testiem.

Tomēr ziņas, ka valsts varētu pārņemt šo banku, cirkulēja kopš pagājušā gada sākuma. Šīs bankas sabrukums vēl vairāk iedragātu ne tikai kara novājināto Ukrainas ekonomiku, bet arī sagrautu grivnas vērtību.

“Klientiem piederošā nauda bankās ir simtprocentīgā valsts atbildībā. Ukrainas Centrālā banka saglabās nacionālo valūtu stabilu, un tai ir visi nepieciešamie instrumenti lai to izdarītu,” uzsvēra Ukrainas premjers Volodimirs Grojsmans.

Ukrainas Centrālās bankas prezidente Valērija Gontareva savukārt uzsvēra, ka Ukrainas “Privatbank”  turpina strādāt. “Visas operācijas ar kartēm un rēķiniem notiek kā ierasts. Otrkārt, mēs uz vienu dienu, 19. decembri, apturēsim pakalpojumus juridiskajām personām, kas ir saistīts ar tehniskiem procesiem. Citi ierobežojumi klientu pakalpojumos nav plānoti,” viņa sacīja.

Aģentūra LETA, atsaucoties uz Ukrainas medijiem, ziņo, ka banka aizdevusi naudu tās pārstāvjiem, bet aizdevumi nav atdoti. Kolomoiskis pats sev vai citām ar viņu saistītām personām varētu būt aizdevis summu, kas veido 80% bankas kredītportfeļa.

Ukrainas valdības “PrivatBank” ir lielākais līdzīpašnieks īpašnieks šāda paša nosaukuma komercbankai Latvijā. Atšķirībā no Ukrainas, kur tā ir sistēmiski svarīga banka, šeit tā ir tikai 12. lielākā pēc aktīvu apjoma un specializējas darbā ar nerezidentiem. Tiesa, pērnā gada nogalē šī banka arī nonāca Latvijas banku uzraugu redzes lokā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma neievērošanu. Par to bankai tika piemērots 2 miljonu eiro liels sods.

“PrivatBank” pārstāvji Latvijā komentārus Latvijas Televīzijai nolēma sniegt rakstiski:  

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā uzsver – atšķirībā no Latvijas Krājbankas, “Privatbank” noguldītājiem nav jāsatraucas.

“Šajā gadījumā Ukrainas “PrivatBank” ir lielāka bankas finanšu sistēma Ukrainā. Te nav runas par krāpnieciskiem darījumiem, bet gan par to, ka ir jāpalīdz lielākajai Ukrainas bankai nodrošināt stabilu darbību un kapitāla stiprināšanu,” norādīja FKTK Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva.

Saskaņā ar ES regulējumu, kas nosaka akcionāru izvērtēšanas principus, FKTK kopā ar Eiropas Centrālo banku izvērtēs jauno netiešas būtiskas līdzdalības (t.i., no 10% balsstiesīgo akciju) ieguvēju. Izvērtēšanas procesā tiek vērtēta gan brīvā kapitāla pietiekamība un finansiālā stabilitāte, t.sk. ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, gan investora reputācija. Tā kā jaunais akcionārs ir Ukrainas valsts, tad īpaša uzmanība tiks pievērsta AS “PrivatBank” stratēģiskajiem plāniem.

AS “PrivatBank” pilda visas Latvijā noteiktās regulējošās prasības. Pēc publiski pieejamajiem 2016. gada 3. ceturkšņa datiem, AS “PrivatBank” ir pēc aktīviem 12. lielākā banka Latvijā (1,4% no kopējā īpatsvara banku sektorā). Banka strādā ar peļņu, tās likviditātes rādītājs ir 103,7%, bet kapitāla pietiekamības rādītājs ir 30%, kas pārsniedz likumā noteiktās minimālās prasības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti