Septembrī atsākot darbu, Saeimas deputātiem paralēli citiem darbiem būs otrajam lasījumam jāgatavo likumprojekts, kas ļautu trūcīgas vai maznodrošinātas personas vienreiz dzīvē atbrīvot no parādsaistībām, ja to apmērs ir no 860 līdz 5000 eiro.
"Mums būtu jāpakāpjas vēl slieksni uz leju," uzsvēra Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars, skaidrojot – ļoti daudz ir tieši relatīvi mazo parādu.
Analizējot kredītu parādus līdz 5000 eiro atzīmei, secināts – lielākā daļa, 60%, ir mazāki par 500 eiro. Vēl piektā daļa – līdz tūkstotim, un tikai 20% robežās no tūkstoš līdz piectūkstoš eiro.
Pēc Finanšu asociācijas aplēsēm, kopumā Latvijā šobrīd ir aptuveni 73 tūkstoši to kredītu parādnieku, kuru parāds nepārsniedz piectūkstoš eiro.
Aizdevumu līgumu gan ir vairāk nekā 200 tūkstoši, kas nozīmē, ka vidēji katrs parādnieks nav atmaksājis veselus trīs kredītus. Interesanti, ka teju trešā daļa – 30% šo aizdevumu – ir vismaz 10 gadus veci, kas nozīmē, ka visu šo laiku kredītņēmējam nav bijuši legāli ienākumi tādā apmērā, lai parādu varētu piedzīt.
"Cik no trūcīgajām personām ir problēmas ar kredītiem, tādas precīzas korelācijas Latvijā nav izpētītas," norādīja Pastars.
Tāpēc asociācija pieļauj – būtu jāpārskata arī parāda atlaišana tikai personām ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu.
"Šie ir debatējami jautājumi, es to nenoliedzu, mēs par to esam arī gatavi runāt," sacīja Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Tieslietu ministrija vienlaikus uzsver – trūcīgā statuss kā viens no kritērijiem nav izvēlēts nejauši.
"Šobrīd tas statusa jautājums nav tik daudz vērsts uz ienākumu līmeni, cik daudz uz mantisko stāvokli kā tādu, jo, piešķirot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, attiecīgie dienesti vērtē arī personas mantisko stāvokli un to, ja tas pārsniedz noteiktu līmeni," skaidroja Zeile.
Ja uz parādu atlaišanu varētu pretendēt arī bez šī statusa, būtu jādefinē, cik tad lieli ienākumi un kāda manta personai drīkst būt, un kādam tas būtu arī jāpārbauda. Savukārt banku asociācija izceļ vēl kādu aspektu.
"Kredītu parādi – tā ir tikai viena maza daļa, patiesībā mēs skatāmies, ka Latvijas sabiedrībai šobrīd ir milzīgi parādi," sacīja Pastars.
Pēc asociācijas apkopojuma, teju 75 tūkstoši fizisku personu ir nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestā, kopā 229 miljoni eiro, vēl vairāk – 90 tūkstoši nav nomaksājuši sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, 56 tūkstošiem iekrājies nekustamā īpašuma nodokļa parāds, bet teju 370 miljonus eiro valstij ir parādā uzturlīdzekļu nemaksātāji.
"Gan no summu viedokļa raugoties, gan no cilvēku skaita viedokļa raugoties, mums ir citas kategorijas, kurās parādnieku ir daudz vairāk. Turēt ilgstoši neatgūtus parādus – tā nav nekāda māksla. Tas pēc būtības nozīmē, ka cilvēks indē kopējo ekonomisko vidi," pauda Pastars.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka tiek domāts par parādsaistībām, uz kurām varētu procedūru attiecināt, uzsverot – par uzturlīdzekļu parāda atlaišanu gan nevar būt ne runas.
"Šīs ir nedzēšamas saistības, tai skaitā fiziskas personas maksātnespējas procesā. Tās ir tās saistības, kas nodrošina bērnu intereses, un bērnu intereses mūsu valstī arī ir stipri aizsargātas," uzsvēra Zeile.
Sākotnēji gan esot diskutēts par komunālo maksājumu parādiem, tomēr nospriests – šo pakalpojumu sniedzēji atšķirībā no kredītdevējiem klientus izvēlēties īsti nevar un attiecīgi likt viņiem parādu atlaist nebūtu samērīgi.
KONTEKSTS:
TM pagājušā gada augusta paziņoja par ieceri ieviest mehānismu, kas ļautu atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem. Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5000 eiro, iepriekš skaidroja TM.
