Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu varētu dot iespēju atbrīvoties no saistībām

Tieslietu ministrija piedāvā ieviest mehānismu, kas ļautu atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem, kuru parāds ir no 2000 līdz 5000 eiro.

Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5000 eiro, skaidroja Tieslietu ministrija.

Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, jāsedz valsts nodeva un jāsamaksā depozīts – kopumā izmaksas sasniedz 930 eiro.

Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojektu pakete dos iespēju fiziskām personām atbrīvoties no parādsaistībām.

Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko turklāt drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības.  Mazo parādnieku skaits valstī tiek lēsts ap 170 000.

Ministrija likumprojekta anotācijā norādīja, ka, pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2018. gadā vidū sniegtajām ziņām, parādsaistības no 2000 līdz 5000 eiro ir aptuveni 35 000 personu.

Iecerēts, ka no parādsaistībām varēs atbrīvot cilvēkus, kuri pēdējos 12 mēnešus ir bijuši Latvijas nodokļu maksātāji vai kuriem pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā, ja viņi saņem sociālos maksājumus no Latvijas valsts vai pašvaldības budžeta.

Atbrīvot no parāda varēs, ja parādnieka vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo 12 mēnešu laikā nesasniedza valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros. Personas vidējie ienākumi ir visi personas gūtie ienākumi – gan ar nodokli apliekamie, gan ar nodokli neapliekamie ienākumi.

Turklāt, lai persona kvalificētos minētajam procesam, tai pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būtu jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam.

Tāpat noteikti nosacījumi, ka personai nav iespējas nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un šīs parādsaistības ir radušās:

  • no licencētas kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības vai kapitālsabiedrības izsniegta aizdevuma,
  • no juridiskas personas piedāvātas preces vai pakalpojuma cenas nesamaksāšanas, ja par to bija piedāvāts norēķināties atliktā maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu,
  • kā arī no kreditēšanas līguma starpniecības, saskaņā ar kuru netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parāda vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Savukārt pēc atbrīvošanas no parādsaistībām personai arī būs ierobežojums noteiktu laika posmu uzņemties jaunas parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz vienas minimālās algas apmēru.

Par pieteikumu būtu jāmaksā nodeva par notariālo darbību izpildi 3,56 eiro un notāra taksi par pieteikuma izskatīšanu 100 eiro apmērā.

Pieteikumu nevarēs iesniegt personas, kurām ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī personas, kurām ir parādsaistības vai aktīvi ārpus Latvijas.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

Tāpat tiesas kompetencē tiek nodots Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jauns risinājums – iespēja noteiktos gadījumos atcelt fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Atcelt atbrīvojumu varēs, ja parādnieks neievēro noteiktos pienākumus un ierobežojumus, vai viena gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas veicis darbības, kas vērstas pretēji kreditoru kopuma interesēm, vai arī pieteikumā sniegtas nepatiesas ziņas.

Pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija apkopos citu ministriju un institūciju sniegtos atzinumus. Pēc atzinumu apkopošanas likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti