Dienas ziņas

Bažas par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību pastāvēšanu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vai ledus halles pārdzīvos energoresursu un kovida krīzi?

Energocenu un kovida krīze apdraud ledus haļļu darbību; gaida valsts atbalstu

Energocenu krīze līdz ar kovida ierobežojumiem būtiski ietekmējusi ledus haļļu darbību. Elektrības un gāzes rēķini hallēm ir dubultojušies vai pat trīskāršojušies, bet kovida dēļ noslodze samazinājusies uz pusi. Asociācijā prognozē, ka bez valsts atbalsta energoresursu cenu kāpumā ne visas halles varētu izdzīvot. 

Kompresors, kas saldē ledu, ledus hallēs darbojas neatkarīgi no tā, vai ledus tiek izmantots. Tāpēc ledus hallēs, kur elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir no 80 000 līdz 100 000 kilovatstundu, cenu kāpumu elektrībai izjūt daudz sāpīgāk nekā peldbaseini vai citas sporta būves. Ne mazāk svarīga ir arī gāzes cena.

“Ja skatīsimies uz gāzes cenām, tad tā ir pat 3 reizes pieaugusi, tāpat elektrība – vairāk nekā divreiz pieaugusi cena. Ja jautājiet, vai redzam gaismu tuneļa galā, tad – nē,” sacīja Jelgavas Ledus sporta skolas direktors, hokeja kluba ''Zemgale'' direktors Aivars Zeltiņš.

Arī Majoru sporta laukuma slidotavai, kas ir atklātā halle, elektroenerģijas rēķins pieaudzis par trešdaļu, bet apmeklētāju skaits sarucis gan kovida ierobežojumu, gan saslimstības dēļ.  Jūrmalas ledus laukumā pašreiz vienlaicīgi var atrasties tikai līdz 25 slidotājiem, bet pirms pandēmijas skaits neesot bijis ierobežots. 

Jūrmalas Sporta servisa centra infrastruktūras nodaļas vadītājs Jānis Mucenieks atzīmēja: “Gribas teikt – dzīvosim, redzēsim, bet šis būs ļoti diskutabls jautājums jau pavasarī, izslēdzot kompresorus un domājot, ko darīt nākamajā gadā.”

Līdzīga situācija arī “OZO” un “Inbox.lv” hallēs, kas gan atšķirībā no Jelgavas un Jūrmalas ir privāti uzņēmumi, kur praktiski neieplūst pašvaldības finansējums.

Ledus haļļu līdzīpašnieks Dainis Liepiņš norādīja: “Man ir izdevies būt tālredzīgam un slēgt ilgtermiņa līgumus, un sadārdzinājums par elektrību ir dubultīgs. Bija 7000–8000 eiro mēnesī, tad šobrīd pat nevar teikt, ka dubultā, jo nav noslodzes ledum. Ja būtu pilns noslogojums, būtu dubultā – padsmit tūkstoši eiro par elektrību. Labi, [izturēt] mēnesi var, divus, trīs, bet šī ledus halle pēdējo 24 mēnešu laikā ir strādājusi deviņus.”

Kā skaidroja uzrunātajās ledus hallēs, ledus laukumu noslodze pašreiz esot tikai 40%–50%, bet celt pakalpojuma cenas  neesot iespējams zemās maksātspējas dēļ.

Pašreiz Latvijā vēl darbojas visas 23 ledus halles. Tomēr, kā norādīja Latvijas Ledus haļļu asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Miļuns, vai visas spēs pārdzīvot energocenu krīzi, kam līdzās būtisku ietekmi atstāj arī kovida ierobežojumi, gan vēl nevarot zināt.

Miļuns sacīja: “Šobrīd vēl ir pāragri par to runāt. Pēc mēnešiem trīs, četriem parādīsies, kad viss tas būs savilcies dziļāk. Ja būs valsts solītais atbalsts lielāks, ja būs varbūt tāda speciālā palīdzība, tad izdzīvos.”

Pieredze ar dīkstāves pabalstiem liecinot, ka ledus hallēm tiem kvalificēties esot grūti, un tie nespēj nosegt pat pamatvajadzības. Tomēr uzņēmēji jau esot uzrakstījuši iesniegumus, cerot, ka saņems kādu atbalstu no valsts energocenu krīzes seku mazināšanai, jo tieši halles, īpaši reģionos, ir tās, kur izaug jaunie hokejisti un daiļslidotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt