Iepriekš celtā trauksme bija pamatota, jo rēķini vasarā pieauga desmitkārtīgi. "Mogo" ledus halle septembrī saņēma teju piecas reizes lielāku rēķinu, un viens no variantiem bija slēgt halli ciet. Tādu iespēju apsvēra arī Tukuma ledus hallē, savukārt Ogrē sezonas sākumā bija pārdomu laiks, vai šosezon maz ieslēgt ledus saldēšanas kompresorus.
"Volvo" ledus halles direktors un Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns pateicās valdībai par atbalstu visiem uzņēmējiem, kuri ir lieli energopatērētāji ar lielākiem rēķiniem, bet atzina, ka cerēja uz īpašu attieksmi.
"Protams, cerējām, ka ledus halles izdalīs atsevišķi, jo te ir cita situācija nekā pārējiem. Ja redz, ka mūsu rekords bija 140 tūkstoši [eiro] mēnesī par elektrību, tad, pateicoties valsts atbalstam, par 25 tūkstošiem [eiro] cena nokritās."
Augustā "Volvo" hallei nācās maksāt teju 167 ar pusi tūkstošus eiro par elektroenerģiju, septembrī rēķins tuvojās simt tūkstošu robežai, bet par oktobri jau piedzīvots kritums.
Visās ledus hallēs ir iekārtas ar milzīgu enerģijas patēriņu un tās veido lielākās izmaksas.
Lai ledus nepārtraukti saglabātu nepieciešamo konsistenci, iekārtas strādā praktiski bez apstājas. "Volvo" halle ir viena no pieprasītākajām Latvijā, līdz ar to slidot un spēlēt gribētāju te netrūkst. Taču pavisam cita situācija ir Ozolniekos, kas pamatā ir tikai treniņu halle.
"Situācija ir mainījusies, jo arī gāzes cenas gājušas ir leju, viens otru ietekmē," atzina "Inbox.lv" un "OZO" haļļu īpašnieks Dainis Liepiņš. "Šobrīd jūtami kritusies elektrības cena, un es teiktu, ka trīskārši, salīdzinot ar to, kas bija septembrī. Mēs šobrīd varam aplaizīt iepriekšējās brūces, jo tur bija skaidrs, ka [lieli bija] septembrī samaksātie rēķini par augustu. Ja būtu vēl viens tāds mēnesis, tad viss būtu beidzies – ledus nav."
"OZO" ledus hallē arī lielāko rēķinu saņēma augustā, salīdzinoši tīkamākas izmaksas bija oktobrī, kad talkā nāca valsts atbalsts.
Liepiņš ir īpašnieks divām no Latvijā astoņām privātajām ledus hallēm. Viņš paskaidroja, ka iepriekšējo trīs gadu laikā 19 mēneši bija ar lieliem mīnusiem un tikai personīgais bizness atļāvis hallēs ledus saldēšanas iekārtas atstāt ieslēgtas. Jau kovida laiks hallēm radīja šaubas par turpmāko pastāvēšanu, bet augstie rēķini radīja vēl vairākas jautājuma zīmes.
Vienā no vecākajām ledus hallēm Latvijā – hokeja skolā "Rīga" augusta rēķins salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija sešas reizes lielāks. Hokeja skolas "Rīga" direktors Jānis Neikšāns atzina, ka pozitīvi situāciju ietekmē valsts atbalsts, taču problēmas tāpat saglabājas.
"Šobrīd situācija ir mainījusies, ir atbalsts jūtams, bet rēķins ir divreiz lielāks nekā citos gados," teica Neikšāns. "Tagad siltumenerģija pieaugusi [cenā], tas [rēķins] ir trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš. Nākas sadzīvot ar problēmām."
Hokeja skola ''Rīga'', kur ledus noslodze ir pilna teju katru dienu no rīta līdz vakaram, augustā saņēma trīs reizes lielāku rēķinu nekā oktobrī.
Krasais cenu kāpums bija arī mācību stunda hallēm, kuras varēja būt sagatavotākas šādai situācijai, plānojot energoefektīvāku darbību. Tomēr Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka haļļu celtā trauksme vasaras noslēgumā bija pamatota.
"Lietotājs nebija gatavs, tas skar sociāli sabiedrībai nozīmīgu lomu. Ir pamatoti pievērst uzmanību," paskaidroja energoresursu eksperts Valdmanis. "Šajā gadījumā risinājumam vajadzētu būt no sporta politiku veidojošām institūcijām, jo, pēc elektroenerģijas sektora viedokļa, nav iespējams nodalīt sociāli nozīmīgus pakalpojumu saņēmējus no citiem pakalpojumu saņēmējiem."
Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka līdz 2023. gada aprīlim juridiskām personām kompensēs sadales tīkla izmaksas, to skaitā pievienotās vērtības nodokli, turklāt līdz 2025. gada beigām rēķinos nebūs obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Nozares pārstāvji gan atzīmē, ka tas ir īslaicīgs mierinājums, turklāt visi sporta kompleksi ir iemesti vienā maisā ar mājsaimniecībām.
"Galvenais, kāds būs tālākais valsts atbalsts, jo mēs saņemam ziņu, ka sadales tīkli cels tarifu," teica "Volvo" ledus halles direktors un ledus haļļu asociācijas vadītājs Miļuns. "Zinām, ka viņiem bija peļņa, šobrīd maksimāli noņemti OIK, bet nāks atpakaļ. Ja nesamazinās tarifu, tad cena nekritīsies, pat var celties."
Rēķinu kāpums bija pamudinājums arī hallēm pāriet uz citu elektrības tarifu sistēmu.
Ilgtermiņā simpātiskāks risinājums bija biržas cenu tarifs, taču vasarā augstais svārstību vilnis atsevišķām hallēm licis mainīt līdzšinējo sistēmu. Piemēram, "Volvo" ledus halle no oktobra pārgājusi uz fiksētajām cenām.
"Profesionāliem pārvaldniekiem kā hokeja haļļu gadījumā ar pietiekami komplicētām energointensīvām iekārtām ir kompetence un kopīgi, komunicējot ar tīklu speciālistiem, elektroenerģijas tirgotājiem, ir iespējams izstrādāt optimālu stratēģiju un kopīgi pārvarēt enerģētikas krīzes periodu," norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Valdmanis.
Augstie rēķini bija grūdiens hallēm pārvērtēt saimnieciskos principus
un, kā minēja Valdmanis, tad pašlaik tirgus ir stabilizējies.
Pieaugošo rēķinu laikā hokeja hallēm sarīkoja semināru, kurā informēja par taupīšanas iespējām. LED spuldžu apgaismojums ne visām hallēm ir uzreiz īstenojams pasākums, siltā ūdens un gaisa temperatūras samazināšana rada neērtības klientiem, bet pie tā nākas pierast, lai izmaksas par trenēšanos nepaaugstinātos. Saules bateriju paneļi ir viens no risinājumiem, bet to uzstādīšana ir dārgs un laikietilpīgs process.
