Ziņojumā ir apkopota informācija par nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī politikas īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanu. Ziņojuma nobeigumā sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
Latvijas ekonomikas izaugsme kopš 2011.gada bija viena no straujākajām ES. Tomēr pieauguma tempi pēdējos ceturkšņos nedaudz samazinās – 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,8% lielāks nekā pirms gada. Lai arī pēdējos gados vērojama ekonomikas izaugsme, IKP vēl par 9% atpaliek no pirms krīzes līmeņa 2007.gadā.
Kopš 2010. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi šobrīd jau vairāk par 20% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Tomēr zemais pieprasījums ārējos tirgos 2013.gadā ietekmēja eksporta dinamiku – eksporta apjomi pieauga par 1%. Savukārt 2014.gada 1.ceturksnī eksporta apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada. Apjomīgākie pieaugumi šogad vērojami koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupās.
2013. gadā vājais pieprasījums ārējos tirgos ietekmēja apstrādes rūpniecības sniegumu un saražotās produkcijas apjomi saglabājās 2012. gada līmenī. 2014. gada piecos mēnešos ražošanas apjomi bija par 1,1% lielāki nekā pirms gada. Nozares izaugsmi lielā mērā sekmē ekonomisko aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū un ekonomiskās situācijas uzlabošanās galvenajā eksporta tirgū – ES. Atsevišķus apstrādes rūpniecības uzņēmumus negatīvi ietekmē ekonomikas lejupslīde Krievijā un konflikts Ukrainā.
Pozitīvas tendences vērojamas iekšējā tirgū. Nodarbinātības palielinājums un pakāpenisks darba samaksas kāpums sekmē privātā patēriņa pieaugumu. 2013. gadā privātais patēriņš pieauga par 5,4%. Savukārt 2014. gada 1. ceturksnī privātais patēriņš bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada, pat neraugoties uz straujo algu palielinājumu šajā periodā (par 7,7%). Privātā patēriņa pieauguma tempus 2014. gada 1. ceturksnī ietekmēja pāreja uz eiro valūtu, un turpmāk tas augs straujāk, par ko liecina jaunākie mazumtirdzniecības dati.
Turpinot pieaugt iekšzemes pieprasījumam, saglabājas stabila, uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru izaugsme. Liels devums IKP pieaugumā ir komercpakalpojumu nozarēm. Stabili izaugsmes tempi bija vērojami arī būvniecības un tirdzniecības nozarēs.
Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un mazinās krīzes izraisītais augstais bezdarbs. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši personas ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši, situācijas uzlabošanos izjūt vājāk. 2013. gadā nodarbināto skaits palielinājās par 2,1%, kas bija straujākais pieaugums kopš 2008. gada. Vienlaikus demogrāfijas tendenču ietekmē 2013.gadā samazinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Bezdarba līmenis 2013.gadā samazinājās par 3,2 procentpunktiem – līdz 11,9%. Darba meklētāju skaits 2013. gadā bija 120,4 tūkstoši.
Situācija darba tirgū turpina uzlaboties arī 2014. gadā. Paredzams, ka nodarbināto skaits 2014. gadā varētu palielināties par 1,1%, bet bezdarba līmenis būs tuvu 10 procentiem.
Vidēji 2013.gadā patēriņa cenas saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Savukārt šogad ir vērojams mērens cenu pieaugums. Jūnijā patēriņa cenas bija par 0,7% augstākas nekā pirms gada. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām šī gada pirmajā pusē bija cenu kāpumam pārtikai, apģērbam un apaviem, alkoholam un tabakai, kā arī pakalpojumiem. Saglabājoties līdzšinējai cenu dinamikai, kopumā 2014.gadā sagaidāma mērena inflācija. Ekonomikas ministrija prognozē, ka gada vidējā inflācija var būt aptuveni 1% pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.
Sagaidāms, ka 2014. gadā Latvijas eksporta iespējas varētu nedaudz uzlaboties, jo pakāpeniski stabilizējas ekonomiskā situācija Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Līdzīgi, kā tas bija vērojams 2013. gadā, arī 2014. gadā liela loma izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam, ko veicinās situācijas uzlabošanās darba tirgū. Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā 2014. gadā var sasniegt 3,5 procentus.
Tautsaimniecības izaugsme vidējā termiņā lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, kādus risinājumus spēs pieņemt eirozonas valstis, lai spētu izvairīties no iespējamās ekonomikas stagnācijas. Otrkārt, cik efektīva būs Latvijas valdības īstenotā struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Straujākas izaugsmes scenārijā vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt 4-5% pieaugumu gadā. Savukārt lēnākas izaugsmes scenārijā, saglabājoties vājai izaugsmei Eiropā un nespējot uzlabot tirgojamo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas izaugsme būs lēnāka.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Kā zināms, pirmais Ziņojums tika izdots 1994. gada septembrī, nākamie kopš 1995. gada – tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī.
