Nozares pārstāvji un speciālisti norāda uz kopējas lauksaimniecības stratēģijas trūkumu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī aicinās saimniecības efektīvāk analizēt iekšējās izmaksas.
Par trešdaļu zemākas iepirkumu cenas šogad kļuvušas graudu un piena produkcijai. Arī gala produkta cenai veikalu plauktos būtu jāsamazinās vēl vairāk. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka pretēji patērētājiem - zemniekiem, piena lopkopjiem šī situācija nav pozitīva.
Taču vienlaikus eksperte apstiprināja, ka arī bez Krievijas embargo noteikšanas iepirkuma cenām būtu sācies kritums, tiesa, ne tik straujš.
„Piena produktu cena pēdējos piecos gados visu laiku bija ļoti augsta un stabila. Tas bizness bija ļoti izdevīgs. Tajā virzienā, kur bija laba cena, tur pārvietojās ražošana. Visā pasaulē pieauga piena ražošana. Piena produktu cenas pasaulē sāka kristies jau pavasarī. Krievija bija tāds papildus stimuls (..),” saka Gulbe. Viņa uzsvēra, ka ES ir palīdzējusi piena nozarei un kādu laiku tajā strādājošajiem uzņēmumiem būs jāspēj strādāt ar zaudējumiem.
Eksperte vēl norāda, ka Krievijas tirgus aizvēršana atstās sekas arī pēc embargo atcelšanas, jo Krievija ir pārstrukturējusi savu tirgu un tik lielā apjomā kā iepriekš Eiropas valstis vairs savu produkciju importēt Krievijā nevarēs.
Tādēļ, lai diskutētu par Latvijas piena nozares attīstības iespējam un izaicinājumiem, ceturtdien konferencē pulcēsies piena nozares pārstāvji un eksperti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere secina, ka valsts un Eiropas atbalsts ir būtisks, taču pašiem zemniekiem krīzes apstākļos vairāk jāizvērtē savu saimniecību iekšējās rezerves un jāmeklē ceļi, kā ietaupīt, turklāt tuvojas piena kvotu atcelšana un pārpilde šajā gadā.
Eksperte vēl skaidroja, ka saimniecībās darba spēka patēriņš saražotā piena tonnas pašizmaksā veido apmēram ceturto daļu, taču saimniecību uzskaites datu tīkls rādot, ka šis darba spēka patēriņa rādītājs gan realitātē dažādās fermās ļoti atšķiras.
„Ja mēs redzam, ka darbaspēka patēriņš vidēji svārstās no 10 stundām uz vienu tonnu līdz pat 40 stundām uz vienu tonnu, tad tas veido darbaspēka izmaksas. Vajadzētu būt tā, jo vairāk ieguldījumu saimniecības modernizācijā, jo mazāk vajadzīgs darbaspēks. Bet, kad mēs veicam analīzi, tad šīs kopsakarības neparādās,” norāda Pilvere.
Savukārt par nepieciešamajām izmaiņām nozares ilgtermiņa attīstībai diskutēt aicinās SIA "Latvijas piens" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, kas nozarē gan strādā tikai trīs mēnešus, bet novērojusi, ka īpaši trūkst vienotas piena nozares attīstības stratēģijas. Viņa norāda, ka piena pārstrādātāji ir pretnostatīti zemniekiem. Turklāt arī piena pārstrādātāji savā starpā ir ļoti sadrumstaloti.
Lai diskutētu par Latvijas piena nozares attīstības iespējām Krievijas krīzes kontekstā, šodien no pulksten desmitiem noritēs nozares pārstāvju konference Zemkopības ministrijā.
