Eiropas Savienības piensaimnieki tādējādi centās uzrunāt Eiropas Savienības iestādes un ES dalībvalstu zemkopības ministrus, kas pulcējušies uz sanāksmi Briselē.
Zemās piena cenas nav tikai Latvijas piensaimnieku problēma – tā ir vienota sāpe visā Eiropā. Tāpēc Eiropas Piensaimnieku asociācija bija izvedusi pastaigā plastmasas govis ES dalībvalstu krāsās. Gājiena dalībnieki no Luksemburgas laukuma devās uz Šūmaņa laukumu, kur atrodas Eiropas Komisija un ES Padome, pēc tam atkal atpakaļ.
Eiropas Piena padomes prezidents, dāņu zemnieks Kjartans Poulsens skaidroja – zemnieki prasa, lai visos pārtikas ķēdes posmos tiktu noteikta cenas, kas vismaz nosedz pašizmaksu. Lai nevienu brīdi nav tā, ka piensaimnieki strādā ar zaudējumiem. Un beidzot Eiropai jāsāk saprast, ka spēja sevi nodrošināt ar pārtiku ir daļa no nacionālās drošības.
"Viņi beidzot ir sapratuši, ka jauni cilvēki negrib vairs nodarboties ar lauksaimniecību. Jūs varat redzēt manus sirmos matus – es esmu viens no jaunākajiem, jo neviens negrib šo pārņemt. Tāpēc jābūt godīgām cenām, citādi jauni cilvēki to nedarīs," brīdina Poulsens.
Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) atzīst, ka zemnieku prasību izpildīšana nebūs viegls uzdevums.
"Jā, tā ir ļoti pamatota prasība no lauksaimniekiem, bet tai pašā laikā ļoti sarežģīta un grūta – mēs vairs nedzīvojam plānveida ekonomikā, kā tas bija PSRS, kur valsts noteica cenas.
Brīvā tirgū cenas nenosaka, bet ir dažādi mehānismi, kā aizsargāt savu tirgu, kā nodrošināt godīgu konkurenci," norāda Krauze.
"Un te gan ir Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm jāstrādā, lai juridiski sakārtotu Eiropas un nacionālo valstu likumdošanu godīgās konkurences apstākļiem."
EK ir piesardzīga par šādu piensaimnieku vēlmi regulēt cenas, nosakot fiksētas cenas. Tādējādi tiktu būtiski kavēta vai pat pilnībā iznīcināta konkurence, jo jebkurā gadījumā neatkarībā no, piemēram, produkcijas kvalitātes, tiktu saņemta samaksa, kas ir lielāka par ražošanas izmaksām.
Līdz ar to samazinātos investīcijas inovācijās un uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanā. Taču zemnieki ir neatlaidīgi – 4. jūnijā Briselē gaidāmi nīderlandiešu un vācu zemnieki protesti, kas var izvērsties vardarbīgi.
