Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jaunajā Rīgas teātrī atkal „Marķīze de Sada”

Ekonomika turpina augt

Ekonomika turpina augt, bet brīdinājumi nerimst

Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrādījusi straujus pieauguma tempus. Analītiķi to skaidro ar galvenokārt ar izaugsmi Eiropā. Vienlaikus nerimst brīdinājumi, ka izaugsmes laiks var būt īss.

Pēc pēdējos gados piedzīvotās gausās izaugsmes šogad Latvijas ekonomika uzrāda arvien labākus rezultātus. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, otrajā salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomika augusi par 1,2%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 4,8%.

Kopējais Latvijā radītais iekšzemes kopprodukts šobrīd veido 6,8 miljardus eiro.

Vislielāko efektu uz kopprodukta izaugsmi atstājušas trīs nozares. Pirmkārt, tā ir apstrādes rūpniecība, kura labvēlīgas ekonomiskās izaugsmes dēļ eirozonā un citos eksporta tirgos augusi par 0,8 procentpunktiem. Otrkārt, arvien vairāk ieplūstot ekonomikā Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, par 0,7 procentpunktiem augusi arī būvniecības nozare. Trešā nozare, kas šajā periodā devusi lielāko pieaugumu iekšzemes kopproduktam, ir tirdzniecība, atstājot 0,4% pieaugumu uz iekšzemes kopproduktu.

Tomēr grūtāk šajā periodā klājies banku biznesam. Tā ietekme uz iekšzemes kopproduktu bijusi negatīva - mīnus 0,5 procentpunkti.   

Šā gada otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta pieaugums politiķiem un ekonomikas ekspertiem jau devis pamatu optimismam par tālāko izaugsmi. Ekonomikas ministrija šogad prognozē 4% izaugsmi, kamēr atsevišķi analītiķi pat 5% un vairāk.

Vienlaikus izskan brīdinājumi par to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu nauda varētu ātri beigties jau pēc dažiem gadiem.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādināja, ka “iepriekš beidzās fondi, beidzās budžeta līdzekļi, beidzās pieprasījums privātajā sektorā un rezultātā bija 20% kritums” būvniecības nozarē, un to nevajadzētu otro reizi pieļaut. 

Pēc Āboliņa aplēsēm, jau šobrīd būvniecības sektorā Eiropas Savienības līdzekļu īpatsvars veido 30% līdz pat 40% no kopējo investīciju īpatsvara. Tikmēr privātais pasūtījumu apjoms aizvien ir zems. Kopumā Latvijas ekonomikā Eiropas Savienības fondu ieguldījums veido 3%-4%.

Centrālajā statistikas pārvaldē gan mierināja, ka bažām par pārlieku atkarību no fondiem nav pamata.

“Es domāju, ka tik traki nav. Tomēr fondi, kas mums ir, – tie ir virzīti uz būvniecību, bruto kapitāla veidošanu. Nopietns īpatsvars ir apstrādes rūpniecībai. Tas dod pozitīvu pieaugumu eksportam, un tas šobrīd ir stabili augošs,” norādīja Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore Dace Tomase.

Eksperti atzina, ka šobrīd par labu eksporta pieaugumam kalpo ārējā vide. Ekonomika uzlabojas gan eirozonā, gan stabilizējas arī Krievijā, uz kurieni pēc pēdējo gadu kritumiem sāk augt eksports.

Tikmēr daļa ekonomistu aizvien brīdina, ka izaugsmes gadi var apstāties visai strauji, tāpēc pamazām jāaudzē “tauku kārta” gan uzkrājumu veidā, gan mazinot ārējo parādu, kas jau svārstās ap 40% no iekšzemes kopprodukta.

“Tas ir izšķiršanās jautājums. Pēc būtības, ja būtu nemainīga politika un nenovirzītu līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, tad jau 2020. gadā mums būtu pozitīvs budžets,” pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).  

“Bet es domāju, ja mēs šinī gadījumā liekam vienā svaru kausā pozitīvu budžetu un otrā - nozīmīgus līdzekļus veselības aprūpei, tad veselības aprūpē šos līdzekļus ir būtiski ieguldīt, lai vidējā termiņā mēs varētu dzīvot labāk,” sacīja ministre.

Arī analītiķi norādīja, ka izšķiršanās par finansējumu veselībai varētu būt viens no soļiem situācijas uzlabošanai darbaspēka tirgū, kur jau jūtams trūkums un kas ekonomikai būs lielākais izaicinājums tuvāko gadu laikā. Vienlaikus uzkrājumu veidošanai un deficīta mazināšanai jau tuvākos gados jākļūst par valdības prioritāti budžeta veidošanā.

Līdz ar ekonomikas pieaugumu gan šogad, gan nākamo trīs gadu laikā valsts budžetā ienāks vairāk līdzekļu.

Nākamgad plānots iekasēt par teju 600 miljoniem eiro vairāk, aiznākamgad šis skaitlis gan būs tikai nedaudz lielāks par 300 miljoniem, kas saistīts ar nodokļu reformas ietekmi. Savukārt 2020. gadā valsts nodokļos saņems par 630 miljoniem eiro vairāk.

Tiesa, valdības papildu tēriņi augs lēnāk. Nākamgad tie plānoti 81 miljona eiro apmērā, aiznākamgad nedaudz vairāk kā 34 miljonu apmērā, bet 2020. gadā jau vairāk nekā 230 miljonu apmērā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti