Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas vadītāja Anna Ērliha pastāstīja, ka piektdien Rīgā pulcējās ap 200 putnkopības nozares uzņēmēju un ekspertu no visas Eiropas, kuri ģenerālajā asamblejā aktualizēja nozares problēmas un negatīvās sekas, ja krīzei netiks rasts risinājums.
"Iespējams, izklausīsies skarbi, bet sekas varbūt tādas, ka putnkopības nozarē strādājošie paliek bez darba.
Ikdienas patērētāji paliek bez produktiem, jo nozarē strādājošie uzņēmumi nespēj norēķināties par energoresursiem un turpināt darbu.
Pirmie risinājumi, kurus mēs redzam, ir dažādi atbalsta instrumenti, lai ieviestu alternatīvus enerģijas iegūšanas veidus, piemēram, solāros paneļus. Bet, protams, ka tas nav izdarāms ne nedēļas, ne mēneša laikā. Līdz brīdim, kamēr tiek atrasti ilgtermiņa risinājumi, mēs ceram, ka nozare saņems atbalstu no valsts, lai mēs varam turpināt ražot pārtiku un barot sabiedrību. Kopš februāra, kad sākās karš Ukrainā, mūsu kaimiņvalstī un arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas ir samazinājuši putnu skaitu, līdz ar to arī saražoto olu un gaļas daudzumu," stāstīja Ērliha.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
