Eiro fokusā

Vasaras sezonā atrast dzīvokli ilgtermiņa īrei kļūst arvien sarežģītāk

Eiro fokusā

Graudaugu ražu Latgalē šogad prognozē labāku nekā pērn

Latvijas vīna nozare par mazu pilnvērtīga atbalsta saņemšanai no Eiropas

Eiropā atbalsta Covid-19 dēļ novājinātos vīndarus; Latvijas nozare - par mazu

Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi krietni iedragāja Eiropas Savienības vīna nozari. Tādēļ Eiropas Komisija izsludināja atbalsta pasākumu kopumu, kuru pagājušajā nedēļā papildināja ar jauniem atbalsta pasākumiem. Latvijas vīndari gan nevar cerētu uz šo atbalsta instrumentu pilnvērtīgu izmantošanu, jo nozare mūsu valstī ir salīdzinoši neliela. Kā atzīst vīna darītavas "Abavas" saimnieks - nozares nozīmīgums Latvijā varbūt nav milzīgs, bet tas ir augošs.

Eiropas Savienība ir viena no pasaulē vadošajām vīna ražotājām. Laikā no 2014. - 2018.gada Eiropas Savienībā tika saražoti vidēji 167 miljoni hektolitru vīna gadā. Pasaules griezumā Eiropas Savienībā atrodas 45% no vīnkopībai izmantotās zemes. Tā saražo 65% no pasaules kopējā vīna apjoma, un arī patērē daudz - 60 % no kopējā patēriņa, kā arī nodrošina 70% eksporta. Lielākā vīna ražotāja Eiropas Savienība ir Francija, kas gadā saražo aptuveni 46 hektolitrus vīna. Šai valstij pavisam tuvu seko Itālija, bet Spānija ierindojas trešajā vietā. Desmitnieku noslēdz Bulgārija.

Tomēr šogad tieši vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visā Eiropas Savienībā strauji mainījās pieprasījums, un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja. Ņemot vērā šo situāciju, Eiropas Komisija izsludināja atbalsta pasākumu kopumu nozarei, kas ietvēra iespēju iekļaut jaunus pagaidu pasākumus, piemēram, vīna destilācijas uzsākšanu krīzes gadījumā vai atbalstu vīna uzglabāšanai krīzes situācijā.

Taču pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu. Tas ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

Ņemot vērā to, ka Latvijai nav nacionālās vīna atbalsta programmas, vīna nozare nesaņem nekādu Eiropas Savienības finansējumu, atšķirībā no vairāk nekā desmit citām bloka dalībvalstīm.

Runājot par atbalsta pasākumiem, ko izziņojusi Eiropas Komisija, visi pasākumi, kas attiecas uz nacionālajām atbalsta programmām, tādējādi nav piemērojami Latvijā. Šo atbalsta pasākumu vidū ir “Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšana” un “Avansa maksājumi par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā”.

Taču pagaidu atkāpe no Eiropas Savienības konkurences noteikumiem attiecas uz visām dalībvalstīm. Šī atkāpe ļauj tirgus dalībniekiem ne ilgāk kā sešus mēnešus pašiem organizēt un īstenot tirgus pasākumus savā līmenī, lai stabilizētu nozari un saglabātu iekšējā tirgus darbību. Piemēram, tiem būs atļauts plānot kopīgas veicināšanas darbības, organizēt uzglabāšanu, ko veic privāti uzņēmēji, un kopīgi plānot ražošanu.

Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja vīna darītavas "Abavas" saimnieks Mārtiņš Barkāns, šī industrija Latvijā gan ir pārāk maza, lai īstenotu līdzīga mēroga kopīgas biznesa aktivitātes.

Kopumā mūsu valstī reģistrētas aptuveni 70 vīna darītavas, un viņš pieļāva, ka kopējais līdzekļu apgrozījums šajā industrijā Latvijā varētu būt aptuveni 2 miljoni eiro.

Tomēr Latvijā vārdu salikuma "vīna nozare" nozīme būtu saprotama citādāk, nekā tas ir citviet Eiropā - Latvijā tiek ražots augļu vīns.

Barkāns arī norādīja, kādēļ atbalsts Latvijas darītavām būtu svarīgs, piebilstot, ka nozares nozīmīgums varbūt neesot milzīgs, bet ir augošs. Viņš norādīja, ka tiek maksāts arī akcīzes nodoklis, kas tomēr ir nozīmīgi ienākumi valsts budžetā.

Barkāns minēja, ka liela daļa šīs un citu vīna darītavu produkcija tiek izplatīta restorānu un viesmīlības sektorā. Tāpat liela daļa produkcijas tiek pārdota dažādos festivālos, pasākumos un tirdziņos vai ekskursijās vīna darītavās.

Vīna darītava "Abavas", kuras apgrozījums pērn bijis ap vienu miljonu eiro, krīzi izjutusi arī produkcijas eksportā. Barkāns atzīst, ka pāris mēneši bijuši ļoti smagi un nācies arī atlaist darbiniekus, taču viņa darītavai šķietami klājies "par kapeiku" labāk, jo produkcija pieejama arī veikalos. Palīdzējusi esot arī valsts politikas maiņa attiecībā uz tirdzniecību internetā. Savukārt no piedāvātajiem valsts atbalsta instrumentiem uzņēmums izmantojis tikai vienu, proti, lūdzis atlikt dažus no nodokļu maksājumiem.

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā. Vienlaikus palīdzību sniedz arī Eiropas Savienības līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt