Uzņēmumā “Hansamatrix” darbadienas rīts ir darbīgs. Iekārtas dūc, darbinieki strādā. Tomēr uzņēmums, kas ir viens no vadošajiem elektronisko sistēmu ražošanā, vēl arvien jūt pērn piedzīvoto globālo pusvadītāju deficītu. Pusvadītājs ir niecīga komponente, kas nepieciešama daudz un dažādām elektroniskām iekārtām, piemēram, datoriem, un ļauj tos padarīt arvien mazākus, bet jaudīgākus.
“Hansamatrix” valdes loceklis Vitauts Galvanausks sacīja: “Mēs nonācām tajā situācijā, ka ir augsts klientu pieprasījums, bet nav izejmateriālu, un var teikt, ka kopš tāda vēla pavasara mēs esam tajā situācijā, kur mēs ražojam to, kam mums ir materiāli, un bieži vien tā starpība ir 30–40% no tā, ko klienti grib un ko mēs varam izdarīt.”
Līdzīgas problēmas piedzīvo visā pasaulē. Gada sākumā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka valsts nopietni izvērtēs tehnoloģiju un ražošanas nozari – cik liela ir ASV atkarība no citu valstu ražotājiem, īpaši Ķīnas. Līdzīgas pārdomas ir arī daudzās Eiropas valstīs, raisot diskusijas par Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju.
“Krīžu gadījumos bija liels egoisms, jo mēs redzējām, ka pārtrūka ķēdes, pārtrūka piegādes, un tāpēc tas liek Eiropas Savienībai domāt par to, kā tuvināt ražotāju sev, saviem patērētājiem, kā to ķēdi neveidot tik garu, kā tas ir bijis līdz šim, piemēram, no Ķīnas vai no ASV, bet mēģināt balstīties uz saviem resursiem,” norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”).
"Būris": Protekcionisms
Tas gan nozīmē, ka saražotais var kļūt dārgāks. Piemēram, Eiropā tiek domāts, kā izvairīties no dažādu datoriekārtu, piemēram, rūteru iegādes Ķīnā vai Taivānā.
Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”) skaidroja: “Teorētiski viņus var taisīt arī Latvijā, to dara jau “Mikrotiks”, bet skaidrs, ka cenas pie mums būs mazliet lielākas un tad ir jautājums, cik daudz mēs esam gatavi investēt tajā, lai mēs patiešām uz saviem produktiem strādātu.”
Gan uzņēmēji, gan politiķi norādījuši – tādu mazu komponenšu trūkums kā pusvadītāji vai mikročipi var ietekmēt daudz vairāk nekā tikai elektronikas nozari.
“Tas vairs nav jautājums tikai par ekonomiku, bet arī par sabiedrības labklājību, jo mēs redzam tās pašas ventilācijas iekārtas, medicīnas iekārtas, kurām arī šobrīd jābūt pieprasītām un prioritārām, un dažas no tām nav iespējams izgatavot tieši dēļ šiem iemesliem,” atzīmēja Galvanausks.
Arī uzņēmums “Hansamatrix” arvien vairāk skatās, lai ikdienas piegādātāji būtu tuvāk – pat ja tie ir tikai iepakojuma materiāli vai metāla daļas elektronikas iekārtām.
