Budžeta uzraugs: Piedāvātais iedzīvotāju atbalsts ir drīzāk universāls, ne mērķēts

Valdības plānotie atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, lai kompensētu izdevumus augstas inflācijas apstākļos un nākamajā apkures sezonā, ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti. Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus, lai izvairītos no ekonomikas izaugsmes bremzēšanas.

Kā norādīja FDP, Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4% pieaugumu.

Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto – 3,9%, bet eirozonā – 6,1%.

FDP norādīja, ka ES monetārās un fiskālās politikas veidotāju, proti, Eiropas Centrālā Bankas un Eiropas Komisijas (EK), rīcība augstas un pieaugošas inflācijas apstākļos ietver ierobežojošu monetāro politiku un atbalstošu fiskālo politiku. EK ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula būs spēkā arī 2023. gadā, dodot eirozonas valstu valdībām lielāku elastību, veidojot nākamā gada budžetu.

Šī ir unikāla situācija, kad monetārās un fiskālās politikas instrumenti ir savstarpēji pretrunīgi – tā skaidrojama ar to, ka “gāzes kara” un cenu strauja pieauguma apstākļos valsts atbalsts, īpaši mazturīgajiem iedzīvotājiem, ir vitāli nepieciešams, atzīmēja FDP.

Kā norādīja FDP, Latvijas inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem ES – maijā tas sasniedza 16,9%. Pieaugot enerģijas cenām un sākoties apkures sezonai, šī situācija var nonākt divās grūti kontrolējamās trajektorijās. Proti, pieaugot mājsaimniecību izmaksām, pieaugs arī strādājošo spiediens kāpināt tiem algas, kas savukārt palielinās pieprasījumu, kas tālāk paaugstinās inflāciju. Rezultātā varētu veidoties inflācijas spirāle. Savukārt, ja iedzīvotāju ienākumi ilgstoši atpaliks no inflācijas un mazinās pieprasījumu, tas var novest pie reālo ienākumu samazināšanās, kas bremzētu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik algu pieaugums atpaliek no inflācijas pieauguma. Šī gada pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,9%, bet inflācija – par 9,2%.

Padome brīdina, ka turpmākais inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja iedzīvotāju pirktspējas krituma, kam sekos recesija vai būtiska IKP izaugsmes bremzēšanās. Lai to nepieļautu, valdība ir uzsākusi darbu pie mērķētu atbalsta pasākumu izstrādes maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, tomēr, kā atzinusi FDP, pašlaik pieteiktie atbalsta pasākumi vēl joprojām ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti.

Padome atzinīgi novērtē valdības soli energoresursu cenu pieauguma ietekmes samazināšanā, kas paredz, ka atbalsts ir daļēji mērķēts uz mazaizsargātajām grupām un daļēji universāls visām mājsaimniecībām. Tomēr, FDP ieskatā, atbalsta pasākumu fiskālā ietekme var ievērojami pārsniegt prognozēto 350 miljonu eiro ietekmi uz budžetu grūti prognozējamo energoresursu cenu svārstīguma dēļ. FDP aicina valdību izveidot integrētu informācijas datubāzi, kas palielinātu iespējas sniegt vēl mērķētāku atbalstu iedzīvotāju grupām ar dažādiem ienākuma līmeņiem.

Latvijas sagatavotā Stabilitātes programma 2022.–2025. gadam paredz 2,1% IKP pieaugumu, 8,5% inflāciju un vispārējās valdības budžeta bilanci 6,5% no IKP 2022. gadā. Tomēr, kā norādīja FDP, realitātē situācija varētu būt daudz sliktāka, jo ekonomikas attīstību apdraud virkne risku – enerģijas cenu straujš kāpums, energoresursu nepietiekamība, pieaugošās  ražošanas izmaksas un piegāžu ķēžu pārrāvumi.

Situācijā, kad EK ir pagarinājusi fiskālās politikas elastības periodu, FDP norādīja, ka Latvijas atbalsta politikai ir jābūt samērojamai ar citu ES dalībvalstu atbalsta politikām, lai nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr jāņem vērā, ka jau 2021. gadā deficīta līmenis Latvijā ar 7,3% no IKP ir bijis viens no lielākajiem ES. Arī šogad ir plānots augstākais budžeta deficīts ES – 6,5% no IKP, turklāt aprēķinos vēl nav ņemta vērā energoresursu cenu pieauguma šī gada rudens kompensāciju ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci. EK savās rekomendācijās Latvijai norādījusi, ka Latvija nedrīkst palielināt budžeta bāzes izdevumus virs ekonomikas potenciāla izaugsmes, tāpēc vidējā termiņā varētu būt nepieciešama budžeta izdevumu konsolidācija, kas var palēnināt izaugsmi, norādīja FDP.

KONTEKSTS:

Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.  

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. 

Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt