«Bistro Frics»: Latvijā nevar dabūt frī pagatavošanai derīgus kartupeļus

Sākot operāciju, komanda jau atklāja, ka mazajiem uzņēmumiem nākas saskarties ar augstprātīgu attieksmi no pašvaldību būvvaldes, pašvaldību policistu piedāvājumu “izpalīdzēt”, birokrātiskajiem šķēršļiem tirdzniecības atļaujas saņemšanai un ievērojamām izmaksām biznesa uzsākšanai.

Turpinot pētīt mazo biznesu Latvijā, bistro “Frics” sāka darbu. Operācijas laikā nolemts specializēties tieši frī kartupeļu tirdzniecībā, un komanda cerēja pagatavošanai izmantot Latvijā audzētus tupeņus, jo mūsu valsts lepojas ar aptuveni 50 kartupeļu šķirnēm un kā nekā ik gadu Latvijā izaudzē apmēram 500 000 tonnu kartupeļu.

Frī ražošanā izmanto vēlīnās kartupeļu šķirnes - ar lieliem bumbuļiem, kas nodrošina garus frī salmiņus. Pirms kartupeļu novākšanas ir nepieciešamas trīs nedēļas mizas nobriedināšanai, kas  garantē, ka kartupeļi uzglabājas daudz ilgāk. Līdz ar to kartupeļi būtu jānovāc oktobra vidū, kad jau ir pirmā salna, bet tad šie kartupeļi vairs nav izmantojami uzglabāšanai un pārstrādei.

Un izrādās, ka patiesībā kartupeļu lielvalsts ir Polija – tur, pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam un klimata apstākļiem, kartupeļus var sākt novākt septembrī, līdz ar to  šis reģions ir vispiemērotākais frī kartupeļiem paredzēto tupeņu audzēšanai.

Ja saldētos frī kartupeļu ražotu Latvijā, to cena būtu augstāka, jo tāpat izejvielas nāktos iepirkt no Polijas.

Tātad nekādi Latvijas kartupeļi. Un “Frics” nav vienīgie tādi, kas izmanto importa tupeņus, piemēram, “McDonalds” pārdevēja atklāja, ka arī šajā ēdināšanas ķēdē frī kartupeļi nāk no Polijas, savukārt “Hesburger” ēstuvē esot Nīderlandes produkcija.

“Rimi” lielveikalā komanda noskaidro, ka  kartupeļus vēl saldē arī Beļģijā un Slovēnijā.

Arī sezonas laikā, kad pieejami svaigi kartupeļi, bistro tik vienkārši netiktu pie vietējām izejvielām, jo pirms pagatavošanas kartupeļus vēl vajagot blanšēt, lai tie nebrūnē pēc nomizošanas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, redzamākā Latvijas kartupeļu speciāliste Solvita Kampuse raidījuma komandai pastāstīja, ka tad kartupeļi septiņas astoņas minūtes jātur karstā ūdenī,  tad jāapžāvē,  lai tie būtu diezgan sausi no virspuses, un tad arī veidojas tāda sausā garoziņa, jo kartupelī tik daudz tā eļļa neiesūcas iekšā, tad viņi ir veselīgāki, mazāk eļļas, mazāk tauku satura. 

Bet ar saldētiem kartupeļiem viss ir vienkārši -  tos ieber eļļā fritierī un jau pēc dažām minūtēm tie ir gatavi.  Taču arī atrast piegādātājus, kas piedāvā bistro “Frics” nepieciešamās kartupeļu daiviņas, nevis salmiņus, nebija vienkārši.

Šādus kartupeļus piedāvā saldētās produkcijas lieltirgotājs “Premia”, kas savulaik piederēja igauņiem, bet šī gada sākumā to iegādājās “Rīgas piena kombināta” koncerns, kas pieder Krievijas uzņēmējam.   

Cena par divarpus kilogramus smago iepakojumu 3,6 eiro jeb apmēram 1,4 eiro kilogramā. Mazajam uzņēmējam jārēķinās, ka par visu jāmaksā uzreiz, nevis pakāpeniski pēc pārdošanas, jo neviens neuzticas.   

Kā veicās ar citu izejvielu sagādi un iespējām saņemt kredītu -  skaties pirmdienās, plkst. 19.30 tiešraidē LTV un internetā ltv.lv. Birokrātijas līkloči, kontroles dienestu dubultie standarti, banku nievājošā attieksme. «Aizliegtais paņēmiens», operācija piecās sērijās «Bistro «Frics»». 2. sērija - Kur ņemt naudu un cik daudz tās vajag? Kādi atbalsta mehānismi pieejami un komercbanku loma mazā biznesa attīstībā. Dod vai nedod kredītus?