Visu trīs Baltijas valstu viedokļi kopīgajos aktuālajos jautājumos ir vienoti. Tas attiecas gan uz patvēruma meklētāju uzņemšanu, ko visas trīs valstis gatavas turpināt, gan uz plāniem stiprināt enerģētisko neatkarību. Tāpat premjeri secinājuši, ka drošības apdraudējuma līmenis pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav mazinājies, tāpēc Baltijas drošības politika joprojām ir prioritāra.
"Mēs runājām par mūsu prioritātēm attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo robežu. (..) Pozitīvi novērtējām to, ka NATO ir gatava palielināt savu līdzdalību šeit, pie mums Baltijā," teica Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Pārrunāts arī dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts. Visi premjeri apliecināja, ka viņu interesēs ir dzelzceļa līniju uzbūvēt iespējami ātri, jo tā būs moderna infrastruktūra, kas savieno Baltiju ar Eiropas vidieni. Pašreiz nekas neliecina, ka kāda no trim valstīm vilcinātos veikt savu daļu darba.
"Igaunijā finiša taisnē ir "Rail Baltica" trases izvēle. No Latvijas puses sākot, par trīs ceturtdaļām jau ir skaidrs, kur precīzi dzelzceļa līnija tiks būvēta. Par pēdējo ceturtdaļu vēl ir vairākas alternatīvas. Taču drīz mēs izlemsim arī to. Tāpat esam gatavi atrasti projekta līdzfinansējumu no valsts puses," teica Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
"Es ļoti priecājos, ka visas Baltijas valstis šo politisko lēmumu ir pieņēmušas. Atliek tikai projekta īstenošanas gaitā atrisināt tehniskos un organizatoriskos jautājumus," piebilda Lietuvas Ministru prezidents Aļģirds Butkevičs.
Pretēji nesen izskanējušajam satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) vērtējumam, ka bez Eiropas naudas “Rail Baltica” projekts Latvijai varbūt nemaz nebūtu izdevīgs, premjers Kučinskis piektdien uzsvēra, ka mūsu valstij šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts, kura īstenošanai viņš personīgi sekošot līdzi.
Kučinskim šis viedoklis jānostiprina arī starptautiskā līmenī, jo par Auguļa kritisko vērtējumu stipri neapmierināti ir Briseles atbildīgie ierēdņi. Vēl pirms satiksmes ministra izteikumiem Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs Latvijas Televīzijai uzsvēra projekta būtiskumu.
"Latvija, tāpat kā Igaunija, Somija un Lietuva, ģeogrāfiski atrodas Eiropas nomalē, tāpēc jebkurš pastāvīgs savienojums, ko mēs varam izveidot, nāk mums par labu," teica Hololejs.
Pēc viņa sacītā, "Rail Baltica" projekts ilgtermiņā būs finansiāli izdevīgs, turklāt uz šādas dzelzceļa līnijas būvēšanu uzstāja nevis Eiropas Komisija, bet pašas Baltijas valstis.
Piektdien aplūkotās tēmas premjers Kučinskis ar Baltijas kolēģiem plāno detalizētāk pārrunāt nākamnedēļ, kad dosies vizītēs gan uz Igauniju, gan Lietuvu.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
