Baldzēns: Sociālie partneri noraidīs priekšlikumu par diferencēto neapliekamo minimumu

Valdības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas mazo algu saņēmējiem 2020.gadā sasniegtu 160 eiro. Taču pret šo ieceri iebilst sociālie partneri, kuri sadarbības padomes sēdē, visticamāk, priekšlikumu noraidīs.

Finanšu ministrijas piedāvājums paredz, ka pakāpeniski lielo algu saņēmējiem neapliekamais minimums saruks, bet mazo algu saņēmējiem tas pieaugs.  Līdz 2020.gada tiem strādājošajiem, kuru algas ir virs 1500 eiro, neapliekamais minimums pakāpeniski saruks, savukārt zemāko algu saņēmējiem, kuru algas ir līdz 380 eiro, neapliekamais minimums pakāpeniski tiks palielināts līdz 160 eiro.

2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiktu samazināts uz 60 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiktu palielināts maksimāli piemērotais neapliekamais minimums uz 115 eiro mēnesī. 2018.-2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts vēl par 20 eiro mēnesī katru gadu: 2019.gadā – uz 40 eiro mēnesī, 2020.gadā – uz 20 eiro mēnesī, bet 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir nulle. Tai pašā laikā tiek palielināts gadā maksimāli piemērotais neapliekamais minimums: 2018.gadā – uz 130 eiro mēnesī,  2019.gadā – uz 145 eiro mēnesī un 2020.gadā – uz 160 eiro mēnesī.

Tā kā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts, visu strādājošo  neto ienākums nedaudz samazināsies. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, bet 2018. gadā un turpmāk - līdz 2020. gadam – par 4,6 eiro mēnesī.

Tomēr strādājošajiem, kuri saņem zemu darba algu, mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazinājumu kompensēs nodokļu pārmaksas, ko tie saņems, iesniedzot ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu: no 66,7 eiro 2017. gadā par 2016. gadu līdz pat 441,6 eiro 2021. gadā par 2020. gadu.

Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta pārstāve Ieva Kodoliņa stāstīja, ka nākamgad neapliekamais minimums saglabātos pašreizējā līmenī -  75 eiro mēnesī, un līdz ar to nākamgad situācija nemainīsies.

Finanšu ministrija paredz, ka mazo algu saņēmēji neapliekamo diferencēto minimumu atgūs, vienreiz gadā aizpildot gada ienākumu deklarāciju un to iesniedzot VID. Tas palīdzētu izvairīties no nodokļu parādiem, ja, piemēram, cilvēks slimo vai strādā vairākās darba vietās.

Pret šādu kārtību iebilst sociālie partneri, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.

Viņš norādīja, ka sociālie partneri varētu piekrist  piedāvājumam saglabāt lielākām un vidējām algām 75 eiro lielu neapliekamo minimumu, var diskutēt par tā atcelšanu  īpaši lielām algām. Taču negribētos, “lai uzņēmēji, kas godīgi visu maksā, kārtējo reizi iznestu visu reformu smagumu”, sacīja Baldzēns.  

Trešdien par Finanšu ministrijas izstrādāto neapliekamā minimuma diferenciāciju lems Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Egīls Baldzēns prognozēja, ka viņi Finanšu ministrijas priekšlikumu noraidīs.

“Darba devēji ir vēl kategoriskāk pret,” stāstīja Baldzēns.

Viņš atzina, ka sociālie partneri saprot nepieciešamību risināt sociālās nevienlīdzības problēmas.

Pēc Baldzēna teiktā, ir  jācīnās, lai tiem, kas godprātīgi strādā un maksā visus nodokļus, būtu normāls atalgojums, nevis lai viņi būtu tās slaucamās govis, no kurām mēģina izspiest visu.

Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta pārstāve Ieva Kodoliņa stāstīja, ka sociālās nevienlīdzības mazināšanai ministrija piedāvā arī ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Arī šī sistēma balstītos uz deklarācijām un lielo algu saņēmējiem pēc deklarācijas iesniegšanas būtu jāmaksā lielāki nodokļu. Šāda sistēma darbojas daudzviet pasaulē, norādīja FM pārstāve. 

Ekonomiste, akadēmiķe Raita Karnīte vērtēja, ka nevienlīdzības mazināšanai diferencēts neapliekamais minimums ir labāka izvēle nekā progresīvie nodokļi, tomēr lielākā problēma ir sarežģītā nodokļu administrēšana.

Iespējams, šo modeli vajadzētu aplēst pēc ieguvumu-zaudējumu analīzes principa neatkarīgam speciālistam, tas dotu priekšstatu, vai tas dos ieguvumus.  

Jautājums valdībā tiks apspriests nevis otrdien, 25.augustā, kā plānots iepriekš, bet gan pēc trešdien gaidāmās Nacionālās trīspusējās padomes sēdes, kurā piedalīsies arī valdības sociālie partneri.  

Lēmuma pieņemšanu aizkavējušas asās diskusijas par šo jautājumu. Gan arodbiedrības, gan darba devēji iebilst pret diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, un vienprātības nav arī visu ministru vidū.  Priekšlikuma pretinieki uzsver, ka galveno problēmu – nevienlīdzību - tas neatrisinās, jo riska grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem, šādas izmaiņas daudz nelīdzēs. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti