Programma, kas tika palaista pavasarī ar mērķi mudināt mazos un vidējos uzņēmumus piesaistīt sev finansējumu biržā, ir bijusi veiksmīga, vērtēja Auziņa-Melalksne. Noslēdzoties šai programmai, septembra sākumā pieteikušies deviņi uzņēmumi.
“Tātad ir problēma, ir risinājums, un mēs redzam, ka tas risinājums ir sasniedzis mērķi. Tas parāda to, ka Latvijas uzņēmumiem – ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem – ir nepieciešams kapitāls ne tikai no bankām, bet arī kapitāla tirgū,” sacīja Auziņa-Melalksne.
Viņa arī norādīja, ka attīstīt kapitāla tirgu, lai arī mazāki uzņēmumi varētu nonākt biržā, var tas, ja valsts uzņēmumus kotētu biržā.
Auziņa-Melalksne skaidroja, kāpēc kopumā Latvijā situācija biržā atšķiras no pārējām Baltijas valstīm, norādot uz diviem iemesliem: spēcīgu banku sektoru un piemēru trūkumu. “Uzņēmumi nāk uz biržu tāpēc, ka viņiem nepieciešams finansējums. Mums tradicionāli bijis ļoti spēcīgs banku sektors, līdz ar to banku konkurence bijusi. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlējās piesaistīt kapitālu, bankas ļoti dāsni izsniegušas aizņēmumu. Varbūt ne visos gadījumos vajadzēja tā darīt. Bet tas ir izdarīts,” sacīja Auziņa-Melalksne.
Savukārt gadījumos, kad bankas norāda uz nepietiekošu pašu kapitālu uzņēmumā, akciju publiskais piedāvājums ir viens no veidiem, kā stiprināt pašu kapitālu. Tad uzņēmums kļūst pievilcīgāks arī bankām, skaidroja biržas vadītāja.
Tāpat viņa norādīja uz pozitīvu piemēru trūkumu: “Latvijā nav bijuši ļoti lieli sākotnēji publiskie piedāvājumi ar ļoti pozitīvu auru. Mums ir “Madara Cosmetics” un “HansaMatrix” piedāvājumi, bet tie ir salīdzinoši nelieli uzņēmumi. Bet lielu, valstiski nozīmīgu uzņēmumu vārdi biržā nav bijuši.”
Viens no priekšnoteikumiem, lai nokļūtu biržā – uzņēmumam jābūt caurskatāmam, labi pārvaldītam. Auziņa-Melalksne atzina, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem Latvijā šāda problēma ir bijusi, taču pēdējos gados situācija uzlabojoties.
