Eiropas Savienības kontekstā Latvijā ir viens no zemākajiem kreditēšanas līmeņiem gan uzņēmumu, gan privātpersonu segmentos.
"Lietuvas un Igaunijas kreditēšanas apjomi būtiski atšķiras. Igaunijā tie ir pat divas reizes lielāki nekā Latvijā," norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Iemesli dažādi. Pārmest, iespējams, pārlieku lielu piesardzību var gan kredītu devējiem, gan ņēmējiem.
Banku sfēra kā vēl papildu apstākļus min arī salīdzinoši augsto ēnu ekonomikas līmeni Latvijā, uzņēmumu vispārējo godīgumu un reputāciju, kā arī bēdīgas atmiņas par iepriekšējo lielo finanšu krīzi. Tomēr šajā stāstā ne viss ir pilnīgi slikti.
Kredītiestādes atzīst, ka spēja aizdot šobrīd ir augstā līmenī, tāpat kā aizņemties. Tomēr tas netiek izmantots.
"Bankas nevēlēsies aizdot tur, kur ir kaut kas no vecās ekonomikas, – no 90. gadiem, neperspektīvās nozarēs vai kur ir ēnu ekonomikas paliekas. Bet tur, kur tas aizies jaunās uzņēmēju paaudzes virzienā un uzņēmēji investē attīstībā, tur noteikti tā vēlme aizdot būs," apgalvoja Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.
Kā situāciju uzlabot? Konkrētas veiksmes formulas, protams, nav.
Eksperti kā galvenās iespējas min konkrētus kreditēšanas veidus. Piemēram, kredīti zaļo jeb ilgtspējīgo investīciju jomā, kā arī publiskās un privātās partnerības veicināšana.
Par īpaši svarīgiem nosauc arī energoefektivitātes projektus.
"Visiem biznesmeņiem un arī bankām ir jābūt ciešā sadarbībā, jāatrod interesanti, inovatīvi projekti un bankām jāspēj uzņemties arī risku kopā ar biznesmeņiem," pauda Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Saistībā ar Latvijas interesi palielināt kreditēšanas aktivitāti veidojas paradoksāla situācija. Dzēšot inflācijas ugunsgrēku, Eiropas Centrālā banka joprojām turpina palielināt procentlikmes, un tas tiešā mērā trāpa Latvijai, kuras kreditēšanas līmenis, kā jau minēts, ir starp zemākajiem savā reģionā.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālajai bankai ceļot bāzes procentlikmi, bankas arī vairāk iegūst no kredītiem, jo daudziem kredītiem ir mainīgas likmes, ko ietekmē ECB procentlikmes, un bankas vairāk iegūst no līdzekļiem, ko tās tur centrālajā bankā, tas ceļ banku ienākumus, bet sadārdzina kredītus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") martā paziņoja, ka depozītu likmes Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, bet aizdevumu likmes – vienas no augstākajām. Turklāt bankas kūtri kreditē Latvijas tautsaimniecību.
Finanšu ministrijai (FM) ir uzdots vērtēt iespēju komercbankām Latvijā piemērot virspeļņas nodokli. FM jāvērtē arī citas alternatīvas, kā sasniegt noteiktos mērķus – lai bankas aktīvāk kreditē, samazina aizdevumu likmes un palielina depozītu likmes.
