Elektrības ražotājiem nosakot EK prasītos ieņēmumu griestus, virspeļņu varētu ļaut ieguldīt energoefektivitātē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Elektroenerģijas ražotājiem plāno noteikt obligātos tirgus ieņēmumu griestus – 180 eiro par megavatstundu (MWh). Vienlaikus ieņēmumus, kas ir virs šī līmeņa, ļaus novirzīt lietotāju atbalstīšanai, atjaunojamo energoresursu ražošanai un energoefektivitātes veicināšanai, informēja Klimata un enerģētiskas ministrija. Par to vēl jālemj Saeimai.

Saskaņā ar valdības izskatītajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā obligātie tirgus ieņēmumu griesti 180 eiro par MWh elektroenerģijas ražotājiem tiks noteikti ar atpakaļejošu datumu – no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") medijiem skaidroja, ka termiņš saistīts ar Eiropas Savienības regulu, kas paredz virsieņēmumus novirzīt speciāliem mērķiem. Proti, regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa (virs 180 eiro par MWh) un šī nodokļa ieņēmumi jāizmanto galalietotāju labumam.

"Mūsu lielākais elektroenerģijas ražotājs "Latvenergo" katru gadu izmaksā dividendes Latvijas valsts budžetā, kuras tiek novirzītas plašos un pamatīgos valdības pasākumos attiecībā uz elektroenerģijas cenu mazināšanu iedzīvotājiem un augstas energoietilpības uzņēmumiem. Šajā gadījumā no šiem pienākumiem šāda veida ražotājs tiek atbrīvots," skaidroja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā ir virkne citu elektroenerģijas ražotāju, "kuri ir ieguvuši pietiekami daudz naudas saistībā ar "Nordpool" cenu kāpumiem". Attiecīgi šiem uzņēmumiem ieņēmumi, kas ir virs 180 eiro par MWh, ļaus ieguldīt atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā pašos uzņēmumos.

Šādu ES regulas interpretāciju ir panākušas Latvija un Igaunija, norādot uz salīdzinoši nelielu elektroenerģijas ražotāju skaitu valstīs un to, ka administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanai neattaisnotos pret salīdzinoši mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu.

Lai virsieņēmumu ieguldīšanu varētu kontrolēt, uzņēmumiem būs līdz 30. jūnijam jāiesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam savu virsieņēmumu izmantošanas plāns. Noteiktajiem mērķiem attiecīgā ieņēmumu daļa būs jānovirza gada laikā, pastāstīja Čudars, piebilstot, ka tas pēc tam tiks kontrolēts.

Ja plāns netiks ieviests, tad šī virspeļņa tiks ieskaitīta valsts budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti